Tikko pēc ievērojamajiem panākumiem Bundestāga vēlēšanās pret imigrāciju noskaņoto eiroskeptiķu partiju "Alternatīvu Vācijai" (AfD) pirmdien satricinājis kārtējais iekšējais konflikts, partijas līdzpriekšsēdētājai Fraukei Petrijai paziņojot, ka viņa nepievienosies AfD frakcijai.
"Pēc rūpīgām pārdomām esmu izlēmusi, ka nedarbošos [AfD] parlamentārajā frakcijā," kopīgā preses konferencē ar citiem partijas līderiem paziņoja Petrija, pēc tam strauji atstājot zāli.
Petrija jau sen iesaistīta konfliktā ar citiem radikālāk noskaņotajiem partijas līderiem, tomēr viņas paziņojums pārējo AfD vadību pārsteidzis. Viņa norādīja, ka AfD beidzot jāatrisina savas iekšējās pretrunas, kā arī paziņoja, ka atteikties no Bundestāga deputāta amata negrasās.
Atšķirībā no pārējiem partijas līderiem, kas Bundestāgā iekļuvuši, pateicoties tā dēvētajām "otrajām balsīm", kas tiek atdotas par partiju sarakstiem, Petrija mandātu ieguvusi tiešajā balsojumā, savā vēlēšanu apgabalā iegūstot visvairāk "pirmo balsu".
Pēc savas kolēģes izlēciena, otrs AfD līdzpriekšsēdētājs Jergs Meitens varēja vienīgi atzīt, ka notikušais nav iepriekš saskaņots, un atvainoties klāt esošajiem žurnālistiem.
Jau svētdienas vakarā Petrija nāca klajā ar partijas vadošo kandidātu – Alises Vīdeles un Aleksdandra Gaulanda – asu kritiku, apgalvojot, ka viņu agresīvā retorika kampaņas laikā esot atbaidījusi vidusšķiras vēlētājus.
Kā ziņots, svētdien notikušajās vēlēšanās AfD izcīnīja 12,6 % balsu un ieguva trešo lielāko pārstāvniecību Bundestāgā, kļūstot par pirmo parlamenta apakšpalātā iekļuvušo partiju pēdējā pusgadsimta laikā, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no kancleres Angelas Merkeles pārstāvētajiem konservatīvajiem (CDU/CSU).
Petrija salīdzinoši ilgu laiku bija 2013. gadā dibinātās partijas seja, taču gada pirmajā pusē zaudēja savu ietekmi pēc tam, kad mēģināja panākt mērenāku kursu.