Jaunākajā ziņojumā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) norādīja, ka ir dokumentēti "smagi cilvēktiesību pārkāpumi, tādi kā patvarīgi aresti un spīdzināšana, un vismaz viena nogalināšana bez tiesas".
OHCHR pirmdien izplatītajā ziņojumā aicināja Krieviju ievērot saistības, kas tai ir kā okupācijas varai, un izmeklēt visas apsūdzības par notikušo spīdzināšanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavībām, kurās iesaistīti Krievijas drošības spēku un Krimas "pašaizsardzības spēku" pārstāvji.
"Pastāv neatliekama nepieciešamība saukt pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī labot situāciju attiecībā uz upuriem," paziņojumā uzsvēra ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeids Raads al Huseins.
Simtiem ieslodzīto no okupētās Krimas pārvietoti uz Krievijas cietumiem, teikts ziņojumā, turklāt vismaz trīs ieslodzītie miruši, cietumā nesaņemot adekvātu medicīnisko palīdzību.
Ziņojumā arī nosodīts Krievijas lēmums aizstāt okupētajā teritorijās Ukrainas likumus ar Krievijas, kā arī piespiest Krimas iedzīvotājus pieņemt Krievijas pilsonību.
"Izglītība ukraiņu valodā Krimā teju pilnībā izzudusi," teikts ziņojumā.
Cilvēktiesību izmeklētājiem netika ļauts ieceļot Krimā, tāpēc ziņojums balstīts intervijās, kas veiktas Ukrainas pamatteritorijā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.