Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans otrdien sacīja, ka Irākas Kurdistānas prezidents Masuds Barzani ir nodevis Turciju, nekonsultējoties ar Ankaru reģiona neatkarības referenduma lietā.
Tas, ka Barzani nav interesējies par Turcijas viedokli Irākas Kurdistānas neatkarības lietā, "atklāti sakot, ir mūsu valsts nodevība", uzrunā Ankarā sacīja Erdogans.
Prezidents atkārtoti draudēja noteikt sankcijas neatkarīgai Kurdistānai un uzsvēra, ka pirmdien notikušais referendums Turcijas valdības skatījumā nav leģitīms.
"Tiklīdz mēs sāksim ieviest sankcijas, jūs jebkurā gadījumā būsiet nepatīkamā situācijā," vēršoties pie Barzani, sacīja Erdogans. "Tiklīdz mēs aizgriezīsim ventili, viss būs beidzies," pēc visa spriežot, izsakoties par naftas vadu, kuru Irākas Kurdistāna izmanto eksportam, sacīja prezidents.
Vairāk nekā 90% nobalsojušo Irākas Kurdistānā pirmdien notikušajā referendumā atbalstījuši reģiona neatkarību, liecina vēlēšanu komisijas publiskotie sākotnējie rezultāti.
Irākas kurdu apdzīvotajās teritorijās pirmdien notika balsošana referendumā par Kurdistānas neatkarību, pret ko kategoriski iebilst Irākas centrālā valdība Bagdādē.
Referenduma rezultāts nav juridiski saistošs, taču tas galu galā var novest pie reģiona neatkarības.
Balsošana notika trīs Irākas Kurdistānas reģiona provincēs - Dahūkā, Erbīlā un Suleimānījā, kā arī strīdus teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci.
Bažas par referendumu paudušas arī ASV un citas rietumvalstis, kā arī Irāna un Turcija, kas nevēlas separātisku noskaņojumu uzliesmošanu savu kurdu vidū.
Irākas Kurdu apgabals tika izveidots 1992.gadā un ieguva oficiālu autonomiju pēc tam, kad 2003.gadā ASV vadītā iebrukuma rezultātā tika gāzts Sadama Huseina režīms.
Kurdu kompakti apdzīvotā teritorija mūsdienās ir sadalīta starp Turciju, Irāku un Sīriju, kā arī Irānu.