Katalonijas policija trešdien brīdinājusi, ka Spānijas varasiestāžu rīkojums slēgt vēlēšanu iecirkņus pirms nedēļas nogalē paredzētā neatkarības referenduma var izraisīt sabiedriskās nekārtības.
Katalonijas reģionālā valdība, neskatoties uz Spānijas varasiestāžu spriedumu, paudusi apņēmību sarīkot svētdien paredzēto referendumu, kuru Madride un Spānijas tiesas pasludinājušas par antikonstitucionālu.
Referenduma rīkošana sašķēlusi Katalonijas amatpersonas un sabiedrību.
Vēlu otrdienas vakarā Katalonijas virsprokurors deva rīkojumu policijai slēgt ēkas, kurās paredzēts ierīkot vēlēšanu iecirkņus, taču tas var novest pie "nevēlamām sekām", trešdien tviterī brīdinājuši reģionālās policijas spēki "Mossos d'Esquadra".
Vēlēšanu iecirkņu slēgšana rada "vairāk nekā paredzamu risku" sabiedriskajai kārtībai, uzsver policija.
Virsprokurors policijai uzdevis arī paredzētajā referenduma dienā neļaut cilvēkiem doties balsot.
Šie rīkojumi radījuši milzīgu spiedienu uz Katalonijas policistiem, kuriem jāizšķiras starp lojalitāti Katalonijas valdībai un savu uzticības zvērestu Spānijas likumiem.
Katalonijas valdība paziņojusi, ka tiks ierīkoti gandrīz 2700 vēlēšanu iecirkņi, tikpat, cik pēdējo reģionālo vēlēšanu laikā 2015.gadā.
Katalonijas iekšlietu ministrs Žoakims Forns atzinis, ka virsprokurora rīkojums ir "milzu kļūda".
Savukārt organizācijas "Tiesneši par demokrātiju" pārstāvis Ignasio Gonsaless norādījis, ka vēlēšanu iecirkņu slēgšana policijai ir "paveicams" uzdevums, taču "problēma ir nekārtībās, ko tā var izraisīt".
Tikmēr Spānijas nacionālā tiesa pieņēmusi izskatīšanai prasību pret pagājušās nedēļas protestu rīkotājiem Barselonā, kas tiek apsūdzēti kūdīšanā.
Pēc kratīšanām Katalonijas valdības ēkās pagājušajā trešdienā daļa Spānijas Civilās gvardes pārstāvju nespēja no ēkām izkļūt, jo tās bija ielencis saniknotu protestētāju pūlis.
Tikmēr trešdien streiku sākuši Katalonijas vidusskolēni, kuri ieņēmuši skolu ēkas, kurās paredzēts ierīkot vēlēšanu iecirkņus.
Savukārt nelielā anarhistu arodbiedrība CGT gadījumā, ja referendumu nebūs iespējams sarīkot, aicina 3.oktobrī sākt vispārējo streiku.
Tomēr Spānijas lielākās arodbiedrības UGT un CCOO no šī aicinājuma distancējušās.
Tajā pašā laikā konservatīvā premjerministra Marjano Rahoja vadītā Spānijas valdība izpelnās arvien skaļāku kritiku.
Ietekmīgais laikraksts "El Pais" savā ievadrakstā norādījis, ka valdības attieksme pret krīzi Katalonijā ir "mulsinoša, neadekvāta un līdzinās bezatbildībai".
Avīze uzsver, ka valdībai, nevis prokuratūrai jāskaidro sava rīcība un mērķi, ko tā vēlas sasniegt.
Katalonijas krīze, šķiet, paralizējusi Spānijas valdības darbu, un Rahojs atsaucis savu dalību šīsnedēļas neformālajā ES samitā Tallinā, kā arī paziņojis, ka kabinets atliks nākamā gada budžeta projekta iesniegšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
