Pirmajās četrās "Brexit" sarunu kārtās nav panākts pietiekams progress ES svarīgākajos jautājumos – šāds secinājums pausts rezolūcijas projektā, ko ceturtdien apstiprināja Eiropas Parlamenta Priekšsēdētaju konference .
Eiropadomei, ka uzskata EP, būtu jānosaka, ka, izpaliekot panākumiem piektajā sarunu kārtā, "pietiekams progress" nebūtu panākts trīs ES būtiskākajos jautājumos – ES un Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesību aizsardzībā, Apvienotās Karalistes finansiālo saistību noteikšanā un Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājuma atrisinājumā.
"Mēs atzinīgi vērtējam ministru prezidentes Mejas nesenajā Florences runā pausto konstruktīvo pieeju. Pilsoņu tiesību aizsardzība ir Parlamenta visaugstākā prioritāte. Vienojoties par izstāšanos, būtu jāsaglabā visas pašreizējās pilsoņu tiesības, kas definētas ES likumdošanā. Lai bez kavēšanās pabeigtu sarunu pirmo fāzi, būtiskas ir arī papildu garantijas, ka līdz izstāšanās brīdim Apvienotā Karaliste turpinās ievērot ES likumus," uzskata EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni.
EP Brexit koordinators Gijs Ferhofštats piebilda, ka Meja 22. septembra runā Florencē iezīmēja sarunu virzienu, piemēram, attiecībā uz Eiropas Savienības Tiesas lomu. Taču EP vēlētos vairāk skaidrības no Apvienotās Karalistes valdības.
"Mēs joprojām neesam saņēmuši atbildes par Ziemeļīrijas palikšanu muitas savienībā vai vienošanos, kas ļautu novērst robežas "nocietināšanu". Attiecībā uz pilsoņu tiesībām un finansiālu vienošanos mēs joprojām gaidām atbildes uz ES sarunu komandas sniegtajiem priekšlikumiem," sacīja Ferhofštats.
Deputāti otrdien, 3. oktobrī, apspriedīs rezolūcijas projektu ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru un "Brexit" sarunu vadītāju Mišelu Barnjē.
Apstiprinātā rezolūcija būs EP nostāja 27 ES valstu līderu sanāksmē, kas 20. oktobrī notiks Briselē. Tajā paredzēts apspriest "Brexit" sarunās panākto progresu.
Vienošanās par Apvienotās Karalistes izstāšanos varēs stāties spēkā tikai pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma.