Milzu ugunsgrēks un sprādzieni, kuru dēļ bija jāevakuē aptuveni 30 tūkstoši cilvēku, 27. septembrī izpostīja lielu munīcijas noliktavu Kalinivkas pilsētā 270 kilometrus uz rietumiem no Kijevas.
Savukārt martā līdzīgā incidentā tika izpostīta munīcijas noliktava Harkovas apgabalā, kur lādiņi turpināja sprāgt vairākas dienas.
Trešdienas sprādziena dēļ Viņnicas apgabala Kalinivkas apkārtnē atslēgta gāzes un elektrības padeve, kā arī traucēta vilcienu satiksme visā apgabalā. Sprādzienu dēļ ugunsdzēsēji vēl ceturtdien nespēja savaldīt liesmas.
"Valsts ir piedzīvojusi lielāko triecienu mūsu kaujas spējām kopš kara sākuma," žurnālistiem paziņoja Ukrainas Drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksandrs Turčinovs.
Lai gan varasiestādes iepriekš pieļāva, ka trešdienas ugunsgrēku varētu būt izraisījuši sabotieri no ārzemēm, ceturtdien galvenais militārais prokurors Anatolijs Matioss tādu versiju noliedza.
Izmeklētāji pārbauda versijas par iespējamu nolaidību, amata pilnvaru negodprātīgu izmantošanu un darbinieku veiktu sabotāžu. Līdz šim jau atklāts, ka noliktavā nav darbojusies ugunsgrēka signalizācija un ka drošības personāls nav bijis pietiekamā skaitā.
Pēc sprādziena varasiestādes paziņoja, ka veic pārbaudes militāros objektos visā valstī un jau ir atklāti nopietni pārkāpumi. Kādā bāzē, kur glabājas PSRS ēras ballistiskās raķetes, par drošību atbildīgais pulkvežleitnants bija "pilnīgi piedzēries", skaidro Matioss.
"Es domāju, ka šis nav unikāls gadījums," norāda prokurors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
