Avīze atsaucas uz Spānijas Civilo gvardi, ka pēc referenduma sagatavošanas fizisko kanālu bloķēšanas interneta vietnes palikušas par vienīgo informācijas avotu par balsošanas iecirkņiem.
Pēc Civilās gvardes datiem, hakeru grupa Krievijā un satelītvalstīs pastāvīgi rada jaunas saites uz daudzām kopijām vietnei par 1.oktobra referendumu, kuras Spānijas tiesībsargājošās iestādēm un policijai nav iespēju slēgt, raksta "El Pais".
Kā norāda laikraksts, Spānijas varasiestādēm ir vieglāk atrast hakeri, kas strādā Eiropas Savienības teritorijā, taču ES ar Krieviju nav vienošanās digitālās likumdošanas jomā.
Pēc pirmās oficiālās referenduma vietnes "referendum.cat" slēgšanas Katalonijas reģiona premjerministrs Karless Pudždemons tviterī publicēja divas jaunas vietnes ar serveriem Lielbritānijā un Luksemburgā, taču arī tās ar tiesas lēmumu slēgtas. Pēc tam kataloņu hakeri sāka kopēt saites un izmantot citas valstis.
"El Pais" raksta, ka vietņu slēgšana ārvalstīs ir ilgs process, jo tā īstenošanai uz citas valsts policiju jānosūta tiesas rīkojums, kurš tai vispirms jāizvērtē.
Līdz šim Spānijas varasiestādes slēgušas 144 ar referendumu saistītas vietnes.
Kā norāda "El Pais", Krievijas izvēle nav nejauša.
"Pēdējās nedēļās šīs valsts sociālie tīkli un politiskās vietnes Katalonijas krīzi ir padarījuši par aktuālu tēmu ar mērķi padziļināt esošās domstarpības, lai vājinātu ne tikai Spāniju, bet visu ES," raksta avīze.
Katalonijas reģionālā valdība, neskatoties uz Spānijas varasiestāžu spiedienu, paudusi apņēmību sarīkot svētdien paredzēto referendumu, kuru Madride un Spānijas tiesas pasludinājušas par antikonstitucionālu.