Rietumu valstīm un ASV būtu jāpalīdz Ukrainai ar letālā bruņojuma piegādēm, kas palielinātu Krievijas izmaksas un samazinātu izdevīgumu turpināt karu Ukrainā, "Rīgas konferences" laikā atzina vairāki eksperti un augsta ranga amatpersonas.
Augstas Eiropas valstu amatpersonas un starptautiskie eksperti, šādu viedokli par Ukrainā notiekošo konferences laikā pauda ar nosacījumu par anonimitāti. 
Divas amatpersonas bija vienisprātis, ka Krievija ir Ukrainas karā iesaistītā puse, kas apbruņo un apgādā Austrumukrainas separātistu kaujiniekus, kuru arsenālā ir vairāk kaujas tehnikas nekā virknei Eiropas valstu. Taču Maskavas nemitīgie noliegumi par saistību ar konfliktu un izlikšanās par vidutāju rada problēmas.
Kāds augsta līmeņa eksperts atzina, ka ne Eiropas Savienība (ES), ne ASV nedara pietiekami daudz, lai palīdzētu Ukrainai tikt galā ar Krievijas agresiju. Prezidenta Baraka Obamas administrācija atteicās Ukrainai nosūtīt letālo bruņojumu, taču ir jau pirmās pazīmes, ka Donalda Trampa administrācijai būs iespējas šo nostāju mainīt.
Izplatīts arguments pret ieroči nodošanu Ukrainai, kas vērojams amatpersonu sarunās, ir bažas, ka tas varētu eskalēt situāciju Ukrainas austrumos, jo tiktu izprovocēta Krievijas pretreakcija.
Kāda augsta Eiropas amatpersona "Rīgas konferences" laikā gan norādīja, ka šādi domāt nav pareizi, jo Ukrainai ir visas tiesības aizstāvēt sevi pret Krievijas agresiju. Turklāt tīri aizsardzības bruņojuma (prettanku raķetes un radari) piegāde, ko apsver ASV, nekādā veidā neapdraud Krieviju un nav salīdzināma ar tankiem, ko Maskava nosūtījusi uz kaujinieku kontrolētajām Donbasa teritorijām.
Amatpersonas un eksperti bija vienisprātis, ka Ukrainai piegādāts bruņojums ievērojami palielinās Krievijas izmaksas par šo karu. Tas palielinātu spiedienu uz Krievijas budžetu, vēl vairāk pastiprinot iemeslus, kāpēc Vladimiram Putinam būtu izdevīgāk izbeigt šo karu.
Kāda amatpersona arī norādīja, ka Ukraina pret Krievijas spēcīgo armiju cīnās vēl ar 20. gadsimta ieročiem, kamēr pretiniekam ir sarežģītas 21. gadsimta sistēmas, piemēram, elektroniskā kara iekārtas.
Būtiski, ka runa nav tikai par Donbasa aizsardzību, bet gan par visu Ukrainu – Krievija nekad negribēs sev blakus eiropeisku un demokrātisku Ukrainu, uzsvēra viena no amatpersonām.
Diplomātijai ir nepieciešams militārs mugurkauls, atzina kāds eksperts. Turklāt ieroču piegādes var arī deeskalēt situāciju, nevis tikai "pieliet eļļu ugunij", par ko ir nobažījušies Ukrainas apbruņošanas pretinieki.
Pirms apsvērt ideju par ANO miera uzturēšanas spēku izvietošanu Donbasā, ko septembrī aktualizēja Krievija, vispirms Ukraina ir jāapbruņo un jāseko situācijas attīstībai, uzskata viens no ekspertiem.
Runājot par potenciālajiem miera spēkiem, amatpersonas un eksperti bija vienisprātis, ka tiem ir jābūt īstiem miera spēkiem un izvietotiem visā prokremlisko kaujinieku kontrolētajā teritorijā, nevis uz frontes līnijas, kā to ierosināja Krievija, faktiski iestājoties par vēl vienas robežas un iesaldētā konflikta radīšanu.
"Mēs neuzķersimies uz šī trika," atzīmēja augsta ranga amatpersona, papildinot, ka Krievijai sākumā ir jāatvelk visi savi spēki no Ukrainas, vai tas būtu regulārais karaspēks vai tie, ko Kremlis sauc par brīvprātīgajiem. Tāpat ir jāatgūst kontrole pār robežu ar Krieviju.
Krievijas piedāvājuma gadījumā faktiski tiktu legalizēti nelegāli valstiski veidojumi un bruņotas grupas. Turklāt būtu izdevies Krievijas plāns – radīt konfliktu un caur to kontrolēt situāciju reģionā.
Ārpolitikas eksperti gan atzīmēja, ka Krievijas piedāvājums ir pozitīva zīme un var tikt izmantots turpmākām sarunām, lai censtos iekustināt sarunas par konflikta atrisinājumu. Viens no analītiķiem atzīmēja, ka Vladimira Putina paziņojums varētu būt arī zīme, ka viņš, saglabājot savu līdera seju, vēlas iziet no dārgā un neveiksmīgā konflikta Ukrainā, tāpēc par šo piedāvājumu būtu vērts tālāk diskutēt.
Krievija 2014. gada pavasarī okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un sāka apbruņot separātistu kaujiniekus Donbasā. Ar Krievijas atbalstu atsevišķās Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļās ir izveidotas prokremliskas tā sauktās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas.
Ukrainas spēku karā pret promaskaviskajiem kaujiniekiem bojā ir gājuši vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.
Ikgadējais ārpolitikai un drošībai veltītais starptautiskais forums "Rīgas konference" šogad norisinās no 29. līdz 30. septembrim. Konferenci organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju (ĀM) un Latvijas Aizsardzības ministriju (AM).
Šogad aicināto viesu statusā Rīgā bija Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers, Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sings Sadžans, Lietuvas ārlietu ministrs Līns Linkevičs, Moldovas premjerministra vietnieks, Ārlietu un Eiropas integrācijas ministrs Andreju Galburu, Ukrainas Ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins, Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājs Urbans Alīnu un citi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
