Viņš Katalonijā notiekošās vardarbīgās sadursmes nodēvēja par ļoti uztraucošām.
Ziņots, ka Katalonijā svētdien notikusi balsošana Spānijas valdības aizliegtajā neatkarības referendumā. Balsošana pārvērtās haosā, izceļoties sadursmēm starp referenduma dalībniekiem un policiju.
"Seperātisms problēmas neatrisina. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm vajadzētu respektēt un ļoti stingri ievērot demokrātijas likumus un pamatprincipus," sacīja Rote.
Viņš arī piebilda, ka ES ietvaros konfliktus būtu jārisina, izmantojot dialogu, nevis vardarbību ielās. "To ievērot ir jābūt gatavām abām pusēm," viņš piebilda.
Barselonas amatpersonas paziņoja, ka referenduma sadursmju laikā cietusi vismaz 761 persona.
Savukārt Spānijas Iekšlietu ministrija iepriekš izplatīja informāciju, ka sadursmju laikā ievainoti 33 policisti un vairākas personas aizturētas.
Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs svētdienas vakarā paziņoja, ka neatkarības referendums Katalonijā nav noticis.
Ziņots, ka konflikts starp centrālo valdību un Katalonijas līderiem neatkarības referenduma jautājumā ir izvērties par vienu no Spānijas lielākajām krīzēm pēdējo gadu desmitu laikā.
Madride ir aizliegusi šo referendumu un uzskata, ka tas ir nelikumīgs, jo tiesas atzinušas to par antikonstitucionālu.
Kataloņi uzsver, ka viņi ir sena tauta, kas tikai pirms 300 gadiem tika pret savu gribu inkorporēta Spānijas sastāvā. Neatkarības piekritēji arī norāda, ka kataloņu ir krietni vairāk nekā zviedru, norvēģu, slovāku un vairāku citu mazāku Eiropas tautu, kurām ir savas nacionālās valstis.
Tikmēr Spānijas piekritēji atsaucas uz 1978.gada referendumā apstiprināto Spānijas konstitūciju, par kuru nobalsoja arī Katalonijas iedzīvotāju vairākums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
