Kanādas parlamenta apakšnams trešajā un galīgajā lasījumā pieņēmis tā dēvēto Magņitska likumu, kas ļauj noteikt sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem visā pasaulē, arī Krievijā.
Likumprojektu vienbalsīgi atbalstījuši visi 277 klātesošiem deputāti.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Senātā un jāparaksta ģenerālgubernatoram. Sagaidāms, ka tas notiks tuvāko dienu laikā.
Likumprojekta apspriešanas gaitā tā autori rosināja likumu attiecināt ne tikai uz korupcijā vainotām amatpersonām Krievijā, bet uz visām personām, kas ir iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos, neatkarīgi no to pilsonības vai valsts, kurā tās dzīvo.
Kaut arī pašreizējā likuma redakcijā Krievija nav pieminēta, zīmīgi, ka tieši Maskavā tas izsaucis vislielāko sašutumu.
Tā Krievijas Ārlietu ministrija draudējusi, ka proporcionāli paplašinās kanādiešu sarakstu, kuriem ir aizliegts iebraukt Krievijā.
Advokāts Sergejs Magņitskis atmaskoja vērienīgu korupcijas shēmu Krievijā, par to tika apcietināts un cietumā mira neskaidros apstākļos.
ASV vēl 2012. gadā pieņēma sankciju sarakstu, kurā iekļāva šajā noziegumā vainīgos Krievijas pilsoņus, bet Eiropas Savienība analoģisku soli spēra 2013. gadā.
Kanādā atbilstošs likumprojekts parlamentā tika iesniegts tikai 2016. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
