Kirkūkas dēļ var sākties pilsoņkarš, Kurdistānu brīdina Irākas viceprezidents  (15)

Allavi intervijā ziņu aģentūrai "Associated Press" sacīja, ka mudinājis kurdu līderi Masudu Barzani, kā arī Irākas centrālo valdību un Irānas atbalstītos kaujinieku formējumus izrādīt savaldību strīdā par ar naftas resursiem bagātā Kirkūkas reģiona likteni.

Kaut arī Kirkūkas province oficiāli neietilpst Kurdistānas reģionā, tajā 25. septembrī notika referendums par Kurdistānas neatkarību. Kirkūka var kļūt par karsto punktu, kas izraisa konfliktu Irākas ziemeļos, brīdināja Allavi. Viņš arī atzina, ka ir pret Kurdistānas neatkarību.

Kirkūkas provincē dzīvo kā kurdi, tā arī arābi un turkmēņi. Irākas diktatora Sadama Huseina varas gaidos tika īstenota Kirkūkas provinces arabizācijas politika, izspiežot no tās kurdus un citas mazākumtautības, un izmitinot reģionā arābu kolonistus.

Jau vēstīts, ka Irākas kurdu apdzīvotajās teritorijās 25. septembrī notika balsošana referendumā par Kurdistānas neatkarību, pret ko kategoriski iebilda Irākas centrālā valdība Bagdādē.

Kurdistānas vēlēšanu komisija pēc referenduma paziņoja, ka vismaz 92,7% balsotāju atbalstījuši reģiona neatkarību. Referenduma rezultāts nav juridiski saistošs, taču tas galu galā var novest pie reģiona neatkarības.

Balsošana notika trīs Irākas Kurdistānas reģiona provincēs - Dahūkā, Erbīlā un Suleimānījā, kā arī strīdus teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci. Bažas par referendumu pauda gan ASV, gan rietumvalstis, kā arī Irāna un Turcija, kas nevēlas separātisku noskaņojumu uzliesmošanu savu kurdu vidū.

Irākas Kurdu apgabals tika izveidots 1992. gadā un ieguva oficiālu autonomiju pēc tam, kad 2003. gadā ASV vadītā iebrukuma rezultātā tika gāzts Sadama Huseina režīms. Kurdu kompakti apdzīvotā teritorija mūsdienās ir sadalīta starp Turciju, Irāku un Sīriju, kā arī Irānu.