Krievija neuzdrošinātos okupēt Baltijas valstis. Tās militārās darbības, piemēram, "Zapad" mācības, skaidrojamas ar vēlmi iebiedēt – tā sarunā ar "Delfi" teic viens no ievērojamākajiem mūsdienu Krievijas ārpolitikas pētniekiem Bobo Lo. Viņa grāmatu "Russia and the New World Disorder" britu "The Economist" 2015. gadā nodēvēja par "līdz šim labāko mēģinājumu izskaidrot Krievijas nelaimīgās attiecības ar pārējo pasauli".
"Nedomāju, ka Krievijai ir kādi nolūki okupēt kaut nelielu zemes gabaliņu no Baltijas valstīm. Šādas alkas paplašināt teritoriju uz Baltijas rēķina vienkārši nav novērojamas. Savā ziņa Krievija apzinās, ka Baltijas valstis tai ir zudušas. Būtībā Baltijas valstis tagad ir piederīgas NATO un Eiropas Savienībai. Pat ja Krievija realizētu kādu postpadomju valsts vīziju, Baltija tajā vairs neatrastos. Krievijā to labi saprot," skaidro Lo, kurš ieguvis doktora grādu Melburnas Universitātē un iepriekš strādājis Austrālijas vēstniecības vadībā Maskavā. 
Viņš norāda, ka, neskatoties uz šiem apsvērumiem, Krievija arī apzinās, ka Baltijas valstis ir viegli ievainojamas. "Tāpēc savā ziņa no Kremļa perspektīvas ir izdevīgi pastāvīgi Baltijas valstīs uzturēt sava veida bažas par drošību, sava veida neskaidrību," uzskata pētnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
