"Divi galvenie ceļi, kas Erbīlu un Dahūku savieno ar Mosulu, ir atkal atvērti iedzīvotājiem, un situācija pēc dažām stundām ir atgriezusies normālās sliedēs," sacīja augsta ranga Kurdistānas bruņoto spēku amatpersona.
"Ceļi tika slēgti, baidoties no iespējama irākiešu bruņoto spēku uzbrukuma strīdus teritorijām," kas ārpus Kurdistānas autonomā reģiona atrodas kurdu spēku kontrolē, viņš paskaidroja.
Sākotnēji kurdu amatpersona skaidroja, ka ceļi "nobloķēti ar smilšu uzbērumiem, īstenojot piesardzības pasākumus, pēc tam kad līdzās frontes līnijai ar "Pešmerga" spēkiem (kurdu zemessardzi) tika pamanīta irākiešu spēku koncentrācija un pārvietošanās".
Saspīlējums attiecībās starp Irākas centrālo valdību un Kurdistānas reģionu pieaudzis pēc 25.septembra referenduma, kurā vairums Irākas kurdu nobalsoja par reģiona neatkarību.
Referenduma rezultāts nav juridiski saistošs, taču tas galu galā var novest pie reģiona neatkarības.
Balsošana notika trīs Irākas Kurdistānas reģiona provincēs - Dahūkā, Erbīlā un Suleimānījā, kā arī strīdus teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci.
Bažas par referendumu pauda gan ASV, gan rietumvalstis, kā arī Irāna un Turcija, kas nevēlas separātisku noskaņojumu uzliesmošanu savu kurdu vidū.
Irākas Kurdu apgabals tika izveidots 1992.gadā un ieguva oficiālu autonomiju pēc tam, kad 2003.gadā ASV vadītā iebrukuma rezultātā tika gāzts Sadama Huseina režīms.
Kurdu kompakti apdzīvotā teritorija mūsdienās ir sadalīta starp Turciju, Irāku un Sīriju, kā arī Irānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
