NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien intervijā ziņu aģentūrai AFP uzsvēris, ka militārai darbībai pret Ziemeļkoreju būtu postošas sekas.
Stoltenbergs, kurš, izrādot NATO atbalstu, tuvāko nedēļu laikā apmeklēs Dienvidkoreju un Japānu, uzsvēra, ka Vašingtonai ir tiesības aizstāvēt sevi un savus sabiedrotos, bet aicināja pastiprināt diplomātiskos centienus Ziemeļkorejas jautājumā.
"Militārā spēka izmantošanai būs postošas sekas, es domāju, ka to tiešām neviens negrib, tādēļ mums jāturpina uzstāt uz risinājumu, kas panākts sarunu ceļā," sacīja Stoltenbergs.
"ASV ir tiesības aizstāvēt sevi, aizstāvēt savus sabiedrotos, bet tai pat laikā es esmu pilnīgi pārliecināts, ka neviens nevēlas militāru risinājumu, tādēļ mēs vēl arvien redzam vienotus centienus mēģinājumos pastiprināt spiedienu pret Ziemeļkoreju," norādīja NATO ģenerālsekretārs.
ASV prezidents Donalds Tramps sestdien tviterī paziņoja, ka sarunas ar Ziemeļkoreju gadiem ilgi bijušas neveiksmīgas, un uzsvēra, ka "tikai viena lieta būs efektīva".
Savienotās Valstis arī iepriekš nav noliegušas iespēju, ka varētu izmantot spēku pret Phenjanu, lai piespiestu to pārtraukt kodolieroču un raķešu izmēģinājumus, un Tramps ir draudējis "pilnībā iznīcināt" Ziemeļkoreju.
Spēka demonstrēšanas nolūkos ASV un Dienvidkoreja nākamnedēļ veiks plašas militārās mācības Japāņu jūrā un Dzeltenajā jūrā, bet šonedēļ divi ASV bumbvedēji pārlidoja Korejas pussalu, piedaloties pirmajās nakts aviācijas mācībās kopā ar Japānu un Dienvidkoreju.
Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO neplāno nekādu militāro klātbūtni tajā pasaules daļā un to nav lūgušas arī Japāna un Dienvidkoreja.
Tomēr Ziemeļkorejas aktivitātes ir pamudinājušas NATO pārvērtēt un uzlabot savu pretraķešu aizsardzības sistēmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
