Irānas vadīto irākiešu šiītu "Tautas mobilizācijas spēku" un Irākas karaspēka ieiešana Kurdistānas kontrolētajā Kirkūkas reģionā naktī uz pirmdienu pārsteidza daudzus. Tikai vienpadsmit kilometrus no lielpilsētas dzīvojošā latviete Iveta Rozenbaha portālam "Delfi" atklāj, ka kirkūkiešiem gan jau kopš neatkarības referenduma bijis skaidrs, ka Irāka nekad nepieļaus ar naftu bagātā reģiona atdalīšanos.
Šejienieši arī neesot atbalstījuši referenduma rīkošanu. "Es saviem bērniem negribu tādu Kurdistānu, kas ir tikai bagātiem cilvēkiem. Pēdējos piecus gadus Kurdistāna neattīstās, attīstās tikai Erbīla. Vīrs saņēma pensiju tikai reizi divos trīs mēnešos, jo arī nepieder pie "pareizās" partijas," stāsta Rozenbaha.
Lai gan līdz šim nav bijis oficiāla skaidrojuma tam, kāpēc kurdu zemessardzes jeb pešmergas vadība lika atkāpties gandrīz bez cīņas, patlaban izskatās, ka viena no divām Kurdistānas lielākajām partijām – "Kurdistānas Patriotiskā savienība" (PUK) – nolēmusi ar Irākas valdību vienoties par abpusēji pieņemamiem noteikumiem, lai mazinātu otra lielā spēka "Kurdistānas Demokrātiskā partijas" (KDP) un tai piederīgā Kurdistānas prezidenta Masuda Barzani ietekmi.