Kanādas ģenerālgubernators parakstījis tā dēvēto Magņitska likumu, kas ļauj noteikt sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem visā pasaulē, arī Krievijā.
Likumu pirms tam atbalstīja abas parlamenta palātas un tas paredz iesaldēt aktīvus un liegt iebraukt valstī amatpersonām, kas iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos un korupcijā.
Likumprojekta apspriešanas gaitā tā autori rosināja likumu attiecināt ne tikai uz korupcijā vainotām amatpersonām Krievijā, bet uz visām personām, kas ir iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos, neatkarīgi no to pilsonības vai valsts, kurā tās dzīvo.
Parlamenta apakšpalātā likumprojekta apspriešanas laikā tika norādīts, ka tas vispirms skars amatpersonas no Krievijas, Venecuēlas, Vjetnamas, Irānas un Mjanmas. Kaut arī pašreizējā likuma redakcijā Krievija nav pieminēta, zīmīgi, ka tieši Maskavā tas izsaucis vislielāko sašutumu. Tā Krievijas Ārlietu ministrija draudējusi, ka proporcionāli paplašinās kanādiešu sarakstu, kuriem ir aizliegts iebraukt Krievijā.
Advokāts Sergejs Magņitskis atmaskoja vērienīgu korupcijas shēmu Krievijā, par to tika apcietināts un cietumā nogalināts.
ASV vēl 2012. gadā pieņēma sankciju sarakstu, kurā iekļāva šajā noziegumā vainīgos Krievijas pilsoņus, bet Eiropas Savienība analoģisku soli spēra 2013. gadā. Kanādā atbilstošs likumprojekts parlamentā tika iesniegts tikai 2016. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
