Kandidāte 'pret visiem': kas zināms par Sobčakas pretendēšanu uz Putina krēslu  (190)

Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks 2018. gada 18. martā – datumā, kas pieskaņots Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijas gadadienai. Domājams, tas saistīts ar Kremļa vēlmi veicināt pēdējos gados sarūkošo vēlētāju aktivitāti un mēģinājumiem uzrunāt "patriotiskās jūtas" par labu prezidentam Vladimiram Putinam.

Lai gan 18 gadus pie varas esošais Krievijas prezidents Putins vēl nav oficiāli un skaidri paziņojis par to, vai kandidēs uz vēl vienu prezidentūras termiņu, par to ir maz šaubu, un novērotāji prognozē viņa uzvaru. Kā uzskata eksperti, Krievija izveidotā varas sistēma nemaz nevar atļauties Putina aiziešanu, ja tās dalībnieki vēlas saglabāt savu izdevīgo stāvokli.

Nosacīti nopietnākā konkurence Putinam cīņā par prezidenta amatu no opozīcijas puses būtu pazīstamais politiķis un varas korupcijas atmaskotājs Aleksejs Navaļnijs. Pat zinot, ka bez sabiedrisko TV un valsts kontrolēto mediju atbalsta viņam nebūtu cerību pārspēt valstī tik ļoti populāro Putinu, Kremlī acīmredzot ir nolemts, ka viņš ir pārāk liels drauds pašreizējai sistēmai un var parādīt cilvēkiem, ka pastāv citas alternatīvas Putina politikas kursam. Viņam kandidēt vēlēšanās ir liegts.

Navaļnijs ir viens no atpazīstamākajiem Krievijas opozicionāriem. Saskaņā ar Levadas centra aptauju viņu atpazīst 55% aptaujāto. Navaļnijs ar savu korupcijas atmaskošanas darbu ir spējis piesaistīt sabiedrības uzmanību un sapulcināt uz protestiem lielas ļaužu masas, un, kas īpaši satraucis Kremli, jauniešus, kuri izauguši, zinot tikai vienu prezidentu.

Sobčakas paziņojums par lēmumu kandidēt prezidenta vēlēšanās izskanēja nākamajā dienā pēc tam, kad Centrālā Vēlēšanu komisija paziņoja, ka Navaļnijam pret viņu spēkā esošā notiesājošā sprieduma dēļ nav nekādas izredzes tapt reģistrētam par prezidenta amata kandidātu 2018. gada vēlēšanām. Mediji ziņoja, ka šāds lēmums pieņemts Kremlī.

36 gadus vecā Sobčaka ir bijušā Sanktpēterburgas mēra Anatolija Sobčaka meita. Viņa pakļautībā kādreiz strādāja nākamais prezidents Putins. Pēc mēra krēsla zaudēšanas Sobčaks tika apsūdzēts finanšu noziegumos un 2000. gadā 62 gadu vecumā pēkšņi mira. Neilgi pirms ziņām par Sobčakas iespējamo kandidēšanu kļuva zināms, ka viņa strādā pie filmas par savu tēvu, kurā tiek intervēts arī Putins.

Sobčaka atpazīstamību ieguva 2004. gadā pēc dalības realitātes šovā "Dom-2". Pēc tam vadījusi dažādus televīzijas šovus un raidījumus. Kopš 2011. gada viņa ir raidījuma vadītāja neatkarīgajā telekanālā "Dožģ". Tāpat viņa pazīstama kā sabiedrības dāma un sava veida Krievijas analogs Parisai Hiltonei. Nedaudz Sobčakas "slavas mirkļus" var apskatīt šeit.

2011. un 2012. gadā Sobčaka aktīvi iesaistījās opozīcijas protestos pret Putina atgriešanos prezidenta amatā pēc viena termiņa pavadīšanas prezidenta krēslā.

Baumas par Sobčakas iespējamo kandidēšanu prezidenta vēlēšanās pirmo reizi medijos izskanēja jau septembrī. Tad arī tika apgalvots, ka galīgo lēmumu Sobčaka pieņems pēc tikšanās ar Putinu. Sobčaka tolaik paziņoja, ka savus plānus ar Prezidenta administrāciju nesaskaņo.

Savukārt šonedēļ, atsaucoties uz saviem avotiem, raidsabiedrība BBC ziņoja, ka Sobčaka ir tikusies ar Putinu, lai intervētu viņu filmai par savu tēvu, bet pēc tam paliktu "parunāt divatā". 18. oktobrī sekoja paziņojums par lēmumu kandidēt. Trešdien telekanāla "Dožģ" ēterā Sobčaka apstiprināja, ka "pirms kāda laika" tikusies ar Putinu, bet šī tikšanās nav bijusi saistīta ar prezidenta vēlēšanām, kaut gan viņa prezidentam tad darījusi zināmu savu lēmumu. Žurnāliste pastāstīja, ka Putins par šādu soli neesot priecājies.

Sobčaka jau reģistrējusi savas kampaņas tīmekļa vietnes "sobchak2024.com" un "sobchak24.com".

Ceturtdien publicētajā video ar paziņojumu par lēmumu kandidēt prezidenta vēlēšanās Sobčaka piedāvā sevi kā izvēles iespēju "pret visiem". Tāds izvēles lauks kādreiz bija Krievijas vēlēšanu biļetenos, bet tika likvidēts 2006. gadā, skaidro "Radio Brīvā Eiropa".

Sobčaka stāsta, ka ar šo soli iestājas pret tradicionālajiem Krievijas prezidenta vēlēšanu kandidātiem no parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem – Vladimiru Žirinovski, Genādiju Zjuganovu, Grigoriju Javļinski un Putinu.

Sobčaka norāda, ka nepārstāv nekādu stingru ideoloģiju un partijas un nav "ne pret, ne par Krimas pievienošanu Krievijai", bet vēlas, lai valstī "beigtos totālā zagšana, parādītos īsti politiķi un vara pakļautos ļaužu brīvai izvēlei".

"Aleksejs Navaļnijs pašreizējai augšai piedāvāja miermīlīgu aiziešanu – tas ir pareizi, tas ir ļoti svarīgi valsts varas nomaiņas procedūras nostiprināšanai. Bet viņam neticēs. Savukārt man – noticēs," skaidro Sobčaka, norādot, ka var runāt ar visiem gan tāpēc, ka pati pazīst lielu daļu Krievijas elites, gan tāpēc, ka ir žurnāliste, kuras darbs ir runāt ar cilvēkiem.

Ailīte "pret visiem" pirmo reizi biļetenos parādījās 1993. gada Valsts domes vēlēšanās, vēl pēc gada to ieviesa visu līmeņu vēlēšanās, skaidro portāls "Tjournal".

Taču problēma radās, kad tika ievests noteikums vēlēšanas uzskatīt par nenotikušām, ja "pret visiem" balsis pārsniegtu prezidenta vēlēšanu līdera balsu skaitu. Pēc diviem gadiem šī noteikuma dēļ pirmo reizi nācās atcelt rezultātus astoņos viena mandāta vēlēšanu apgabalos.

2000. gadu sākumā izvēlēties "pret visiem" lodziņu aģitēja opozīcija. 2006. gadā Valsts dome nolēma šo aili no biļeteniem izņemt, lai izvairītos no nepieciešamības rīkot atkārtotas vēlēšanas un tērēt tam naudu. Kopš 2015. gada reģionālajās vēlēšanās vietējām varām ir iespēja pašām izlemt, vai pievienot šādu izvēles iespēju vēlēšanu biļetenos.

Opozicionārs Navaļnijs, kurš pašlaik izcieš 20 diennakšu arestu, savu priekšvēlēšanu kampaņu sāka un turpināja par spīti niecīgām cerībām tikt apstiprinātam kandidātu sarakstā.

Viņš Sobčakas iespējamo kandidēšanu kritizēja, saucot viņu par "kariķētu liberālo kandidāti". Savukārt sieviete atbildēja, apsūdzot politiķi opozīcijas šķelšanā un piedāvāja "apvienot pūliņus", atgādina "Radio Brīvā Eiropa".

Portāls "New Times" vēl trešdienas rītā, atsaucoties uz Kremlim tuviem avotiem, ziņoja, ka Sobčakas kampaņā Navaļnijs tiks kritizēts "no liberālās žurnālistes pozīcijām" un viņam tiks pārmests populisms un vadonība. Sobčakai par piedalīšanos kampaņā it kā piedāvāta iespēja atgriezties federālajos kanālos, kur viņa nav gaidīta kopš 2011. un 2012. gada protestiem.

Daži Krievijas opozīcijas pārstāvji jau ir kritiski izteikušies par Sobčakas lēmumu, norādot, ka viņa ar šo soli kalpo Kremļa interesēm un palīdz varai radīt iespaidu par vēlēšanu leģitimitāti.

Nesen no apcietinājuma atbrīvotais opozīcijas aktīvists Sergejs Udaļcovs Sobčakas kandidēšanu salīdzina ar 2012. gada situāciju, kad par kandidēšanu, domājams, Kremļa pārliecināts, paziņoja uzņēmējs Mihails Prohorovs. "Ja 2012. gadā Prohorova izvirzīšana daudzus apstulbināja, tad ar Sobčaku jau ir pārāk acīmredzami. Kremļa ausis rēgojas pa kilometru," tviterī raksta Udaļcovs.

Navaļnija kampaņas vadītājs Leonīds Volkovs Sobčakas kandidēšanu salīdzina ar joku. "Būtu bijis labāk, ja tas paliktu kā joks. Citādi tas pārvērtīsies ļoti stulbā stāstā," viņš ierakstījis "Facebook".

Sobčaka "Dožģ" ēterā trešdien vakarā gan skaidroja, ka cer uz Navaļnija atbalstu, kad viņš tiks atbrīvots no aresta un atsauks savu kandidatūru, ja viņam tomēr atļautu kandidēt. Sobčakas kampaņas padomnieks būšot Vitālijs Škliarovs, kurš 2016. gadā ASV strādājis ar Bērnija Sandersa priekšvēlēšanas kampaņu.

Jāatzīmē, ka opozīcijas kandidātiem bez liela finansiālā un informatīvā atbalsta pēdējos mēnešos tikt iekļautam cīņā par prezidenta krēslu Krievijā ir sarežģīti. Kandidātu vai nu var nominēt kāda parlamentā pārstāvēta partija, vai arī tam jāsavāc 300 000 atbalstītāju paraksti vismaz 40 Krievijas reģionos.

Virkne novērotāju pauž uzskatu, ka Sobčakas kandidēšana nāk par labu Vladimiram Putinam.

"Šī stratēģija ir ļoti izdevīga Putinam un pašai Sobčakai. Kā "kandidātei pret visiem" viņai nav jāuzvedas kā cilvēkam, kurš vēlas būt prezidents Viņa ir vienkārši neapmierināto balss. Bet neapmierināto Krievijā ir daudz vairāk nekā to, kas gatavi nobalsot par Sobčaku. Tāpēc šī stratēģija ir izdevīga Putinam. Kad Sobčaka iegūs, nu nezinu, 10%, viss paliks savās vietās: gan 86% par Putinu, gan tā sauktais "opozīcijas elektorāts"," "Radio Svoboda" skaidro politologs Konstantīns Gaze. Savukārt, ja biļetenos būtu aile "pret visiem", tā ieņemtu otro vietu vēlēšanās, viņš uzskata.

Tāpat Gaze domā, ka Sobčakai neizdosies pārliecināt sabiedrību par to, ka viņa šajās vēlēšanās nav Kremļa ieliktenis. Lai to saprastu, nav pat jāzina par Sobčakas un Putina tikšanos, bet pietiek apskatīt notikumu laika tabulu, viņš skaidro.

"Sobčaka sinhronizē savu izvirzīšanu ar Putina kampaņas grafiku, ar viņa preses dienesta darba laiku un, pats nepatīkamākais, – ar Navaļnija aizturēšanas grafiku. Izvirzīšana notiek brīdī, kad vienīgais reālais opozīcijas kandidāts atrodas arestā," viņš skaidro. Sobčakas kampaņa jau no pirmās minūtes ir koordinēta ne vien ar Putinu, bet arī ar drošībniekiem, uzskata politologs.

Politologs Aleksandrs Morozovs savukārt uzskata, ka Sobčaka acīmredzami pretendē uz Navaļnija elektorāta balsīm, taču viņš nedomā, ka šis plāns var izdoties apstākļos, kad pats Navaļnijs netiek pielaists vēlēšanām un nepastāv nekādas Navaļnija-Sobčakas alianses.

Sobčaka, neapšaubāmi, ir ļoti populāra, taču saturiski atpaliek no citiem opozīcijas pārstāvjiem, piemēram, Navaļnija, uzskata politologs Māris Cepurītis. Viņš arī piekrīt, ka Sobčaka varētu vēlēties pretendēt uz Navaļnija elektorāta balsīm, taču ilgtermiņā tas varētu novest pie opozīcijas spēku šķelšanās.

"Kremlim Sobčakas kandidēšana ir daudz izdevīgāka par Navaļniju, gan tāpēc, ka tas var potenciāli veicināt opozīcijas šķelšanos, gan tāpēc, ka pret Sobčaku ir daudz vieglāk īstenot dažāda veida melnās kampaņas," portālam "Delfi" stāsta Cepurītis.

Pateicoties Sobčakas pagātnei, Kremļa televīzijas raidījumiem būs iespēja daudz vieglāk uzbūvēt nekompetentas un nenopietnas opozīcijas tēlu, šādi pastiprinot opozīcijas marginalizāciju, viņš uzskata.

"Vienlaicīgi Sobčakas kandidēšana, var nodrošināt opozīcijas atbalstītājiem kandidātu par ko balsot, pat situācijā, ka citiem kandidātiem dalība vēlēšanās ir liegta," stāsta politologs.

Tikmēr Krievijas notikumu analītiķis Braiens Vitmors brīdina, ka nevajag pārsteigties ar ir kā acīmredzamiem secinājumiem. “Es neesmu gatavs izslēgt, ka viņa spēlē pati savu spēli, kas var izrādīties bīstama Putina režīmam,” savā videoblogā prāto Vitmors.

Kā norādi uz tādu iespējamību viņš piemin Sobčakas teikto, ka viņa atsauks savu kandidatūru, ja Navaļnijam tomēr ļautu piedalīties vēlēšanās.

Kombinācijā ar Navaļnija faktoru, kas grauj Kremļa varas sistēmu no ārpuses, Sobčakas faktors var potenciāli kļūt varai nekontrolējams, pieļauj politikas vērotājs.