Lietuvas Seims ceturtdien pieņēmis prezidentes Daļas Grībauskaites rosinātos kriminālkodeksa grozījumus, kas ļaus neklātienē nodot tiesai personas, kuras valstij nodarījušas nopietnu finansiālo kaitējumu, ja tās atstājušas Lietuvu.
Par šādiem grozījumiem balsoja 78 Lietuvas parlamenta deputāti, bet viens parlamenta loceklis no balsošanas atturējās.
Teorētiski tas ļaus nodot tiesai bijušo "Latvijas Krājbankas" un "Snoras" īpašnieku Vladimira Antonova un Raimunda Baranauska, kā arī "Ūkio bankas" īpašnieka Vladimira Romanova lietas.
Baranauskam un Romanovam, kurus Lietuvas prokuratūra vēlas tiesāt par naudas piesavināšanos lielā apmērā, Krievija piešķīrusi politisko patvērumu, savukārt Antonovs ir Krievijas pilsonis.
Līdz šim Lietuvas likumi ļāva aizmugurisku izmeklēšanu veikt lietās pret ārvalstniekiem, kas izvairījušies no tiesas un aizbēguši no Lietuvas, bet tikai par starptautiska rakstura noziegumiem, piemēram, terorismu, genocīdu, cilvēku kontrabandu un kukuļošanu.
Jaunie grozījumi ļaus neklātienē veikt pirmstiesas izmeklēšanu attiecībā uz visiem noziegumiem, ar kuriem nodarīts liela apmēra kaitējums, ja aizdomās turētie slēpjas ārzemēs, apzināti izvairās piedalīties kriminālprocesā, bet attiecīgā ārvalsts nesadarbojas ar Lietuvu.
"Līdz šim valsts nespēja īstenot kriminālvajāšanu pret personām, kas slēpjas ārzemēs, vairoties no atbildības par liela mēroga finanšu, nodokļu un citiem noziegumiem, ar kuriem nodarīts liels kaitējums," teikts prezidentes biroja paziņojumā, kas izplatīts pēc Seima balsojuma. Tajā norādīts, ka gadījumi, kad aizdomās turētie aizbēg uz ārvalstīm, "atklājuši nepilnības likumdošanā, kas ļauj pat miljonu izlaupītājiem izvairīties no atbildības".
Kriminālkodeksā veiktie grozījumi "nodrošinās, ka personas, kas no tiesiskās atbildības bēgušas uz ārzemēm, nevarēs izvairīties no kriminālatbildības, saņems pelnīto spriedumu, bet viņu īpašums tiks konfiscēts un izmantots, lai atlīdzinātu zaudējumus, ko cietuši cilvēki un valsts," norāda prezidentes birojs.