Krievijas enerģētikas kompānija ir piekritusi pārņemt kontroli pār galveno naftas cauruļvadu Kurdistānā, palielinot savu kā galvenā starptautiskā investora lomu šajā autonomajā Irākas reģionā, vēsta aģentūra "Reuters".
Šis solis acīmredzami ir daļa no plašākas Krievijas prezidenta Vladimira Putina stratēģijas palielināt Maskavas politisko un ekonomisko ietekmi Tuvajos Austrumos.
Turklāt tas notiek laikā, kad Irākas centrālās valdības un Kurdistānas autonomijas attiecības nonākušas krīzē pēc septembrī notikušā kurdu neatkarības referenduma.
"Rosņeft" daļa projektā varētu sasniegt 60%, bet līdzšinējais cauruļvada operators "KAR Group" saglabās 40%, teikts Krievijas kompānijas paziņojumā. Par darījumu informēti avoti atklāj, ka Krievijas investīcijas sasniegs aptuveni 1,8 miljardus dolāru.
Ziņas par darījumu nāk klajā pēc Bagdādes draudiem novirzīt lielu daļu naftas plūsmas uz veco cauruļvadu, kurš tika izmantots pirms Kurdistāna uzbūvēja pati savu infrastruktūru naftas transportēšanai uz Turcijas Vidusjūras piekrasti. Tur naftas galvenie saņēmēji ir tirdzniecības uzņēmumi "Vitol", "Petraco", "Glencore" un arī "Rosņeft", skaidro "Reuters".
"Rosņeft" vadītājs Igors Sečins ceturtdien norādīja, ka Kurdu varasiestādēm un Bagdādei savas nesaskaņas jāatrisina pašām.
Irāka, Turcija un Irāna ir draudējušas izolēt Kurdistānu par tās neatkarības referendumu. Tas iekļauj gaisa satiksmes saraušanu un banku pakalpojumu slēgšanu, kā arī atjaunot veco cauruļvadu uz Turciju, lai atņemtu Erbīlai lielu daļu naftas tranzīta ieņēmumu.
"Rosņeft" plāno ieguldīt Kurdistānas naftas vada paplašināšanā, cerot palielināt tā kapacitāti par trešdaļu – līdz 950 000 barelu dienā. Tas atbilst aptuveni vienam procentam no kopējā globālā piedāvājuma.
Krievijas kompānijas kļūšana par Kurdistānas naftas infrastruktūras kontrolpaketes turētāju Erbīlai varētu sniegt zināmu drošības sajūtu, saskaroties ar spiedienu no kaimiņiem.
"Rosņeft" jau ir piekritusi 400 miljonus dolāru ieguldīt piecos naftas ieguves moduļos Kurdistānā. Kompānija iepriekš ir aizdevusi Kurdistānai 1,2 miljardus dolāru un palīdz ar naftas un gāzes cauruļvadu būvniecību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
