Pirms mēneša Irākas Kurdistānā notika neatkarības referendums, pirms kura autonomā reģiona prezidents Masuds Barzani apliecināja, ka Kurdistāna ir vienota, un demokrātiski izteiktu vēlmi citas valstis agri vai vēlu būs spiestas atzīt par leģitīmu. Pēc referenduma Rietumi, uz kuru atbalstu Barzani lika cerības, izvēlējušies klusēt, Irākas spēki ar Irānas tiešu iesaisti ieņēmuši daļu kurdu pārvaldītās teritorijas, Kurdistānas koalīcija sašķēlusies sīkākos savstarpēji naidīgos grupējumos, bet kopš šodienas autonomija palikusi bez prezidenta.
Šī mēneša laikā pamazām atklājies, ka galu Kurdistānas politiskajai un ekonomiskajai rīcības brīvībai varētu būt izplānojis vai vismaz vadījis Irānas Islāma Revolucionārās gvardes specvienības "Quds" ģenerālis Kasems Soleimani. Laikā, kad kurdi gatavojās referendumam, irāņu delegācija tikās ar reģiona otrās lielākās politiskās partijas "Kurdistānas Patriotiskās savienības" (PUK) līderiem, raksta Tuvo Austrumu medijs "Al Bawaba".
PUK saviem koalīcijas partneriem "Kurdistānas Demokrātiskajai partijai" (KDP) apliecināja piekrišanu referendumam, bet, kā tagad redzams, tajā pašā laikā plānojuši prezidenta un KDP dibinātāja Barzani nobīdīšanu malā un lielāku pakļaušanos Irākai. Barzani paziņojums par atkāpšanos sadalījis kurdus divās nometnēs, un krīzei eskalējoties var novest pie konkurējošo partiju atbalstītāju plašākām sadursmēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
