ASV federālā tiesnese Kolīna Kolara-Kotlija noraidījusi prezidenta Donalda Trampa memorandu, kurš paredzēts, lai liegtu transpersonām dienēt ASV Bruņotajos spēkos.
Tramps memorandu izdeva šā gada augusta beigās, lai tādējādi censtos mainīt priekšgājēja Baraka Obamas administrācijas īstenotās pārmaiņas dienestā apstiprināmo personu uzņemšanas noteikumos.
Lai gan prezidenta memorands nebija saistošs, tiesneses rīkojums to atcēlis. Lieta pret Trampa izsludināto memorandu jau augusta beigās uzsākta pēc cilvēku grupas iesnieguma, kurā norādīts, ka prezidenta parakstītais dokuments "nav balstīts uz leģitīmām bažām attiecībā uz militāro spēku efektivitāti vai budžeta tēriņiem, bet gan uz vēlmi izteikt nepatiku pret transpersonām kopumā".
ASV prezidents jautājumu pēkšņi aktualizēja jūlija beigās, ietvītojot, ka transseksuāli cilvēki nekādā veidā nevarot dienēt ASV spēkos, to pamatojot ar vārdā neminētu militāro ekspertu norādēm uz lielajiem medicīnisko izdevumu tēriņiem un traucējumiem, ko šādi cilvēki radot.
"Pēc konsultācijām ar maniem ģenerāļiem un militārajiem ekspertiem, lūdzu, esiet informēti, ka ASV valdība nepieņems un neatļaus transseksuāļiem dienēt ASV Bruņotajos spēkos nekādā veidā," Tramps. Viņš citā tvītā skaidroja: "Mūsu spēkiem jākoncentrējas uz sakaujošu un vispārēju uzvaru, ko nedrīkst traucēt ārkārtīgi lieli medicīniskie izdevumi un traucēkļi, ko transpersonas bruņotajos spēkos rada."
Nupat anulētā memoranda sagatavošana Baltajam namam prasīja vēl aptuveni mēnesi.
Tikai pērn viņa priekšgājējs Baraks Obama pirmoreiz ļāva transpersonām oficiāli dienēt ASV Bruņotajos spēkos. Jau šī gada jūnijā aizsardzības ministrs Džeims Matiss piekrita transseksuāļu rekrutēšanu atlikt par sešiem mēnešiem. Vairāki republikāniskās partijas pārstāvji izteikuši klaju opozīciju viņiem vispār dienēt armijā.
BBC atzīmē, ka atklātiem gejiem un lezbietēm dienēt ASV Bruņotajos spēkos ļauts tikai kopš 2011. gada. Līdz tam viņi faktiski varēja dienēt un dienēja, ievērojot tā dēvēto "neprasi-nestāsti" politiku.
Domnīcas "Palm Center" vadītājs Ārons Belkins medijam norāda, ka tā vairākas desmitgades tikai kaitēja militārajiem spēkiem. Turklāt Trampa politikas rezultāts būs tāds, ka arī transpersonas turpinās dienēt, taču atkal ievēros "neprasi-nestāsti" politiku. "Nav saprotams, kāpēc prezidentam to vajadzēja atgriezt attiecībā uz transpersonām, kad viss liecina par to, ka iekļaujošā politika palīdz Bruņotajiem spēkiem, kamēr diskriminācija tiem kaitē," saka Belkins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!