Vairāk nekā 200 cilvēki tiek uzskatīti par gājušiem bojā, sagrūstot tunelim Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu poligonā pēc pēdējā šīs valsts veiktā kodolizmēģinājuma, atsaucoties uz Japānas medijiem, ziņo aģentūra AFP.
Incidents Pjungjeri poligonā noticis septembra sākumā, dažas dienas pēc tam, kad Phenjana 3. septembrī veica savu sesto un līdz šim spēcīgāko atombumbas izmēģinājumu, atsaucoties uz avotiem Ziemeļkorejā, ziņo Japānas TV "Asahi".
Aptuveni 100 strādnieki cietuši sākotnējā iegruvumā, bet vēl viens iegruvums noticis jau glābšanas operācijas laikā, kopumā bojāgājušo skaitu palielinot līdz vismaz 200 cilvēkiem.
Eksperti jau iepriekš brīdināja, ka pazemes kodolizmēģinājumi var novest pie kalna sagrūšanas un radiācijas noplūšanas atmosfērā pie Ķīnas robežas. Nākamajā dienā pēc kodolizmēģinājuma uzņemtie satelīta attēli liecina, ka sprādziens ir izraisījis zemes nogruvumus.
Sprādziens izraisīja 6,3 magnitūdas spēcīgu zemestrīci, kurai pēc dažām minūtēm sekoja 4,1 magnitūdu spēcīgi satricinājumi, liecina ASV Ģeoloģijas dienesta dati.
Ziemeļkoreja apgalvoja, ka izmēģināta ir ūdeņraža bumba un Japānas eksperti lēsa, ka sprādziena jauda bijusi 120 kilotonnas, kas ir astoņas reizes vairāk par atomsprādzienu Hirosimā 1945. gadā.
Ziņas par incidentu kodolobjektā izskanējušas pirms nākamajā nedēļā gaidāmas ASV prezidenta Donalda Trampa pirmās vizītes Dienvidkorejā. Tas notika laikā, kad viņš iesaistījies asā vārdu apmaiņā ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.
Izolētā valsts pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusi savas kodoltehnoloģijas un raķešu programmas. Kima Čenuna varas gados kopš viņa tēva Kima Čenira nāves 2011. gadā notikuši četri no pavisam sešiem valstī veiktajiem kodolizmēģinājumiem.
Kims kodolieročus slavē kā "zobenu" aizsardzībai pret ASV invāziju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
