Pieci "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" Seima frakcijas deputāti aicinājuši 2019. gadu pasludināt par Lietuvas ebreju gadu, rosinot sabiedrībā atklātu un dziļu diskusiju ap sasāpējušo jautājumu par lietuviešu dalību holokaustā.
Ar šādu ierosinājumu viņi nākuši klajā pēc sabiedrības uzmanības centrā nonākušā skandāla ap rakstnieces un sabiedrisko attiecību speciālistes Rūtas Vanagaites apgalvojumiem, ka viens no lietuviešu nacionālo partizānu kustības komandieriem - Ādolfs Ramanausks-Vanags - patiesībā "nav nekāds varonis", bet, iespējams, 1940.gadā parakstījis sadarbības līgumu ar VDK un pēc apcietināšanas 1956.gadā nevis spīdzināts, bet mēģinājis izdarīt pašnāvību.
Pagājušajā nedēļā, kad Vanagaite Viļņā prezentēja savu autobiogrāfiju "Vista ar reņģes galvu", viņu pavadīja pazīstamais nacistu mednieks Efraims Zurofs, un rakstniece atklāja, ka saistījusi ar viņu savu dzīves ceļu. Zurofs savukārt izteicies, ka Ramanausks-Vanags, iespējams, bijis saistīts ar ebreju holokaustu.
Lietuvas vēsturnieki uzsver, ka šie apgalvojumi neatbilst patiesībai, un norāda uz Vanagaites neprofesionalitāti. Viņi atsaucas uz publiski pieejamām mediķu uzziņām, kas neatstāj nekādu iemeslu apšaubīt, ka Ramanausks-Vanags ticis nežēlīgi spīdzināts. Vienlaikus nav nekādu datu, ka viņš būtu piedalījies holokaustā.
Vanagaites izteikumi nekavējoties izraisīja asu reakciju sabiedrībā. Tirdzniecības tīkls "Maxima" paziņoja, ka izņem no tirdzniecības viņas grāmatas, bet drīz pēc tam izdevniecība "Alma littera" pavēstīja, ka pārtrauc sadarbību ar rakstnieci, norobežojas no viņas izteikumiem un izņem no apgrozības visus viņas darbus, kas tiks nodoti makulatūrā un pārstrādāti.
Sociālajos tīklos parādījās ieraksti ar mirkļbirku "Es esmu Vanags", bet pie kādreizējās VDK ēkas Viļņā tika sarīkots piemiņas brīdis Ramanauskam-Vanagam.
Reaģējot uz šiem notikumiem, tēvzemiešu frakcijas deputāti Mants Adomēns, Gabrieļus Landsberģis, Radvile Morkūnaite-Mikulēniene, Andrjus Kubiļus un Edmunds Pupinis nākuši klajā ar ierosinājumu 2019.gadu pasludināt par Lietuvas ebreju gadu.
Kā norādījis viens no ieceres rosinātājiem - Mants Adomēns - "pēdējo dienu notikumi parādījuši, ka holokausta jautājums Lietuvā joprojām ir ļoti jutīgs un vienīgais ceļš, kā nepieļaut spekulācijas par iespējamu antisemītismu, ir atklāta sabiedrības diskusija par šo tematu".
"Skandāls ap Lietuvas partizāniem apliecinājis, ka šī tēma ir sasāpējusi un tajā ir daudz telpas, kurā paviršiem cilvēkiem ir iespējas ciniski vairot lētu popularitāti. Man liekas, ka vienīgā izeja no šīs situācijas ir atklāta, ļoti principiāla, ļoti dziļa diskusija, lai nepaliktu neviena noklusēta, zem paklāja pastumta jautājuma," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Lēmuma projektā par Lietuvas ebreju gada pasludināšanu uzsvērts, ka Lietuvai ir svarīgi definēt "viennozīmīgu sabiedrības un valsts attieksmi pret holokausta traģēdiju", un vienlaikus norādīts, ka Lietuvas ebreju kopiena devusi Lietuvai daudz izcilu personību un Lietuvas ebreji ir "neatņemama mūsu sabiedrības daļa jau kopš Lietuvas Dižkunigaitijas laikiem".
Alītas skolotāju semināra pasniedzējs Ramanausks partizānu kustībā iesaistījās 1945.gada pavasarī, sākoties otrajai padomju okupācijai. 1948.gadā viņš tika ievēlēts par Dienvidlietuvas partizānu apriņķa komandieri. 1956.gadā Ramanausks un viņa sieva Kauņā tika apcietināti un gadu vēlāk viņam izpildīts nāvessods.
Lietuvas Seims gatavojas 2018.gadu pasludināt par Ādolfa Ramanauska-Vanaga gadu, jo nākamgad aprit 100 gadi kopš viņa dzimšanas.
Kā intervijā Lietuvas sabiedriskajai televīzijai norādījusi Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departamenta analītiķe Aukse Ūsiene, mēģinājumi diskreditēt pēckara nacionālo partizānu kustību Lietuvā ir "liela informācijas kara, lielas operācijas daļa", un domājams, ka Vanagaite atrodas šā informācijas kara "frontes pirmajās līnijās".
Pēc viņas teiktā, rodas iespaids, ka skandalozie paziņojumi par Ramanausku-Vanagu tiešā veidā saistīti ar gaidāmo Seima balsojumu par viņa piemiņas iemūžināšanu. "Ja tie būtu fakti, ja tur būtu kaut daļa patiesības, tad - lūdzu, esiet tik labi, ejiet uz prokuratūru (..) un tur sniedziet pierādījumus, bet šai gadījumā mēģināts panākt ažiotāžu, acīmredzot gribēts ietekmēt Seima viedokli pirms balsojuma," viņa spriedusi.
Diskusijā par Ramanauska-Vanaga piemiņu savu viedokli paudusi arī Lietuvas ebreju kopiena.
"Lietuvas ebreju kopiena nav nedz zinātniskās pētniecības institūts, nedz prokuratūra. Izvirzīt jautājumu par to, vai nākamo gadu var vai nevar pasludināt par Ramanauska-Vanaga gadu, mēs varētu tikai tādā gadījumā, ja mums būtu kāda informācija vai aizdomas, ka Ramanausks-Vanags piedalījies ebreju slepkavībās. Šobrīd mums tādu datu nav," Lietuvas ebreju kopienas priekšsēdētājas Fainas Kukļanskas teikto citē "TV3".
Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas loceklis, Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu deputāts Arvīds Anušausks, vērtējot Vanagaites izteikumus, izteicis pieņēmumu, ka rakstnieces rokās ar Zurofa starpniecību nonākušas 1977.gadā rakstītas VDK majora Nahmana Dušanska piezīmes, kurās izteikti līdzīgi apgalvojumi.
Lietuvas mediji arī atgādina, ka Zurofs līdz ar pazīstamo Lietuvas kreiso populistu Aļģirdu Palecki kādu laiku piederējis pie Krievijā dibinātās un Maskavas atbalstītās organizācijas "Pasaule bez nacisma". Paleckis Lietuvā notiesāts par to, ka publiski noliedzis PSRS bruņoto spēku agresiju pret Lietuvas Republiku, kādā radiointervijā apgalvodams, ka 1991.gada janvāra traģisko notikumu laikā Viļņā "savējie šāvuši uz savējiem". Kremļa kontrolētajos medijos arī viņš ne vienreiz vien parādīts kā Lietuvā nepamatoti vajāts taisnības aizstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
