Eiropas Komisija (EK) piektdien atteikusies jaukties lietā par Spānijas gatavoto Eiropas Savienības (ES) orderi atceltā Katalonijas premjerministra Karlesa Pudždemona aizturēšanai.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāve Annika Breitharta preses konferencē uzsvēra, ka šis jautājums ir tikai un vienīgi tiesu kompetencē, piebilstot, ka EK pilnībā respektē tiesu neatkarību.
Kā jau vēstīts, Spānijas tiesnesis gatavo ES aresta orderi Pudždemona aizturēšanai apsūdzībās par dumpi, musināšanu un līdzekļu izšķērdēšanu, organizējot 1.oktobrī notikušo neatkarības referendumu. Pudždemons un vēl četri viņa kabineta bijušie ministri pašreiz atrodas Briselē.
Pudždemona advokāts Beļģijā Pols Bekārts intervijā flāmu telekanālam VRT sacīja, ka Pudždemons cīnīsies pret izdošanu Spānijai.
Spānijas Nacionālā tiesa ceturtdien uzdeva apcietināt deviņus atceltās Katalonijas reģionālās valdības locekļus, kas arī apsūdzēti par dumpi, musināšanu un līdzekļu izšķērdēšanu.
Tiesas lēmums izprovocēja Barselonā protestus, kuros piedalījās aptuveni 20 000 cilvēku.
Tikmēr Spānijas Augstākā tiesa, kuras priekšā ceturtdien stājās seši atlaistā Katalonijas parlamenta vadības pārstāvji, deva apsūdzētajiem nedēļu laika savas atbildes sagatavošanai uz izvirzītajām apsūdzībām un deva rīkojumu viņiem ierasties uz atkārtotu nopratināšanu 9.novembrī.
Kopumā lietas par dumpi, musināšanu un līdzekļu izšķērdēšanu ierosinātas pret 20 katalāņu politiķiem.
ES un tās dalībvalstis Katalonijas krīzē nepārprotami nostājušās Madrides pusē, un Katalonijas centieni padarīt savu krīzi par starptautisku jautājumu līdz šim bijuši nesekmīgi.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers piektdien brīdināja par draudiem, ka līdz ar Katalonijas neatkarības pasludināšanu 28 valstu blokā var rasties jaunas plaisas.
"Mums nevajadzētu iejaukties procesā, kas ir Spānijas iekšējās debates, bet es negribētu, lai ES nākotnē sastāvētu no 95 dalībvalstīm," viņš piebilda, brīdinot, ka šīs krīzes dēļ iedrošinātas var tikt arī citas separātistu kustības.
ES amatpersonas bažījas, ka Katalonijas krīze var izraisīt domino efektu, apdraudot savienības stabilitāti, ko jau satricinājis "Breksits".
Tikmēr vairāki Eiropas Parlamenta (EP) locekļi pauduši neapmierinātību ar Briseles atturīgo nostāju, uzskatot, ka Spānija risina Katalonijas krīzi līdzekļiem, kas ir pretrunā Eiropas demokrātijas ideāliem.
"Eiropas institūciju klusēšana ir pārsteidzoša," norādīja EP "zaļo" frakcijas līderi Filips Lambērs un Skā Kellere.
"Kamēr Eiropas Komisija pamatoti uzskata likuma varu par savienības pamatu, tāpat arī visās dalībvalstīs ir jārespektē godīgums, tiltu veidošana un demokrātiskie principi," viņi piebilda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
