Lai novērstu negaidītu Krievijas uzbrukumu, NATO valstīm savu spēku klātbūtne Baltijas valstīs ir jāpalielina par trīs reizēm, atsaucoties uz nīderlandiešu konsultantu secinājumiem, ziņo "Digital Journal".
Ar šādu ziņojumu piektdien nākusi klajā neatkarīgā Holandes Ārlietu padomdevēju padome (AVI), kas strādā ar Nīderlandes Ārlietu ministriju un valdību.
"NATO ir nepietiekami ekipēta savam galvenajam uzdevumam: aizsargāt dalībvalstis pret agresiju ar uzticamu atturēšanu un kolektīvo aizsardzību," teikts AVI paziņojumā.
Konsultanti norāda uz Baltijas valstu ievainojamību un Eiropas drošības apdraudējumu Krievijas "destabilizējošo darbību dēļ".
Baltijas reģions pašlaik "nav pietiekami aizsargāts", un Krievija var mēģināt "ļaunprātīgi izmantot situāciju", tiek brīdināts ziņojumā "NATO nākotne un Eiropas Drošība".
Pētnieki iesaka Baltijas valstīs un Polijā izvietotās NATO vienības palielināt trīs reizes. Baltijas valstīs izvietotajiem spēkiem būtu jāsasniedz 9000 – 15 000 karavīru, teikts ziņojumā.
Tāpat autori aicina novērst birokrātiskos šķēršļus, lai ļautu militārajām vienībām un ekipējumam vajadzības gadījumā ātri šķērsot robežas, izveidojot tā saukto "militāro Šengenu".
"Tallina un Rīga var tikt sagrābtas 60 stundās, kamēr NATO saskartos ar ierobežotu skaitu nepatīkamu situācijas attīstības ceļu: bruņotu pretestību, eskalācijas draudiem vai kapitulāciju," pētījumu citē portāls "Delfi.ee".
"Eiropas austrumu robežas kolektīvā aizsardzība ir NATO tuvāko gadu galvenais uzdevums," pasvītro pētnieki.
Ziņojumā paustās bažas par Baltijas valstu ievainojamību atspēko NATO runasvīrs Pjērs Kazalē.
"Mūsu Baltijas sabiedrotos neaizsargā tikai viņu nacionālie spēki un NATO daudznacionālās kaujas grupas, bet gan visu sabiedroto spēku kopums," viņš norāda aģentūrai AFP.
"Reaģējot uz sarežģītākiem drošības apstākļiem, NATO ir realizējusi lielāko aizsardzības pastiprināšanu kopš Aukstā kara beigām," viņš papildina, atgādinot par NATO kaujas grupu izvietošanu reģionā.
Tāpat trīskāršoti ir NATO reaģēšanas spēki, kuru jaunā 5000 karavīru vienība esot gatava pārvietoties dažu dienu laikā.
Bažas par drošību Eiropā un jo sevišķi NATO austrumu flangā ir daudzkārt pastiprinājušās pēc 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un sāka bruņotā separātisma atbalstīšanu Donbasā.
NATO uz to reaģēja ar lielākajām izmaiņām pēdējās desmitgadēs. Kopš 2017. gada Baltijas valstīs un Polijā ir izvietotas daudznacionālas NATO kaujas grupas.
Latvijā atrodas aptuveni 1000 karavīru liels Kanādas vadīts bataljons. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopā NATO izvietoto kaujas grupu karavīru skaits ir aptuveni 3260.
Krievijas politikas dēļ NATO valstis ir nolēmušas arī būtiski pārveidot savu komandstruktūru, lai uzlabotu karavīru un tehnikas pārvietošanu pāri Atlantijas okeānam un Eiropas iekšienē.
Tāpat NATO aicina dalībvalstis pārbaudīt un atjaunot infrastruktūru, lai tilti un ceļi būtu piemēroti smagās militārās tehnikas pārvietošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
