Francijas un tās galvaspilsētas Parīzes augstākās amatpersonas, tostarp prezidents Emanuels Makrons svinīgos piemiņas pasākumos nolika ziedus pie Nezināmā karavīra kapa pie Parīzes Triumfa arkas un pie Pirmā pasaules kara laika Francijas premjerministra Žorža Klemanso pieminekļa.
Makrons vēlāk apmeklēja arī Klemanso muzeju, kura ekspozīcijā iekļauts arī premjera dzīvoklis un darba kabinets. Klemanso, kurš ieņēma premjera krēslu no 1906. līdz 1909. gadam un no 1917. līdz 1920. gadam, bija viens no galvenajiem pēckara līgumu veidotājiem. Viņš 1919. gadā uzņēma kara uzvarētājvalstu rīkotu konferenci, kuras laikā tika slēgti līgumi starp sabiedrotajiem un sakautajām lielvalstīm. Konferences laikā Vācijai tika uzlikts lielas saistības un faktiski sadalīts vairākas karā zaudējušās impērijas, kā arī dibināta Tautu Savienība.
Šajā dienā Francijas Bruņoto spēku ģenerālštābs tviterī godinājis piecus Francijas karavīrus, kuri gājuši bojā, kalpojot valstij, kopš pērnā gada novembra. Tāpat tas atzīmē, ka šobrīd aktīvās operācijās visā pasaulē dienē aptuveni 30 000 karavīru.
No šiem 30 000 aptuveni 300 dislocēti Igaunijā NATO veidotā starptautiskā bataljona ietvaros, reaģējot uz Krievijas agresiju. Aptuveni 100 piedalās misijā Vidusjūrā, lai kontrolētu migrantu plūsmu uz Eiropu. Tāpat 1200 piedalās operācijās pret teroristu grupējumiem Sīrijā un Irākā, bet 4000 Subsahāras reģiona valstīs.
Aktīvās operācijās Francijā dislocēti ap 13 000 karavīru, bet tās aizjūras teritorijās ap 7000 karavīru. Aptuveni 750 karavīri izvietoti arī Francijas bijušajā kolonijā Libānā, kurā pēdējās nedēļās pieaugusi politiskā spriedze starp Irānas un Saūda Arābijas atbalstītajiem politiskajiem spēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
