Nacionālistu organizāciju rīkotais gājiens pēdējos gados kļuvis par redzamāko svētku sastāvdaļu, aizēnojot valsts oficiālās svinības un citus patriotiskos pasākumus
Šogad gājiens, kurā piedalījās desmitiem tūkstoši cilvēku, tika rīkots ar lozungu "Mēs gribam Dievu". Gājiena dalībnieki skandēja "Dievs, gods, valsts" un "Slava mūsu varoņiem".
Tikmēr daži dalībnieki atklāti pauda ksenofobiskas idejas. Uz viena transparenta bija rakstīts "Balta brālīgu tautu Eiropa". Cits gājiena dalībnieks tikmēr sabiedriskajai televīzijai TVP sacīja, ka viņš vēlas "aizvākt ebrejus no varas'. Citi gājiena dalībnieki skandēja "Tīru Poliju, baltu Poliju", kā arī izkliedza pret bēgļiem vērstus saukļus.
Gājiena atbalstītāji savās runās iestājās pret liberāļiem un par kristīgo vērtību aizstāvību.
Kārtības uzturēšanai gājiena laikā tika dislocēti 6000 policistu, vēstīja Polijas ziņu aģentūra PAP.
Mazākā mītiņā pirms tam vairāki tūkstoši cilvēku protestēja pret nacionālistu gājiena "fašistisko" iedabu.
Polija, kas ilgāk nekā 100 gadus pēc tā sauktajām dalīšanām atradās Austroungārijas, Vācijas un Krievijas impēriju varā, savu neatkarību atkal pasludināja 1918.gada 11.novembrī.
Polijas prezidents Andžejs Duda un vairāki citi vadoši politiķi savukārt oficiālo svinību laikā nolika vainagu pie Nezināmā kareivja kapa.
Neatkarības dienas svinības apmeklēja arī Eiropadomes prezidents un bijušais Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
"Neatkarības diena vienmēr ir bijusi un vienmēr būs visu poļu, ne tikai vienas partijas svētki. Nevienam politiķim Polijā nekad nav bijušas un nekad arī nebūs monopoltiesības uz patriotismu," reportieriem lidostā Varšavā paziņoja Tusks.
Attiecības starp Tusku un valdošo konservatīvo partiju "Likums un taisnīgums" (PiS) ir kļuvušas tik saspīlētas, ka Polija kā vienīgā valsts balsoja pret Tuska pārvēlēšanu Eiropadomes prezidenta amatā.
PiS līderis Jaroslavs Kačiņskis tikmēr oficiālo svinību laikā norādīja, ka Polija arī pēc 1918.gada ne vienmēr ir bijusi pilnīga neatkarīga, vēršot uzmanību uz nacistiskās Vācijas okupācijas laiku un desmitgadēm ilgo atrašanās komunistiskā režīma varā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
