'Delfi' no Strasbūras: Eiropas problēmas ir pārspīlētas, paziņo Slovākijas prezidents  (24)

Slovākijas prezidents norādīja, ka nav reprezentatīvākas vietas Eiropas demokrātijai kā EP, un ar savu uzstāšanos viņš vēlējās apliecināt savas valsts uzticību vienotas Eiropas idejai, kā arī mudināt domāt par to, lai Eiropai, kas jau ir "ekonomisks superspēks", pasaulē būtu vēl lielāka ietekme.

Viņš atzīmēja, ka šajās dienās pirms 28 gadiem – 1989. gada nogalē – slovāki velveta revolūcijā spēra pirmos soļus demokrātijas virzienā, lai izbeigtu četras dekādes pastāvējušo komunistu režīmu.

"Atskatoties uz šo laiku, ir pat grūti noticēt, cik tālu esmu tikuši. Esmu lepns prezidents demokrātiskā valstī, kuras pilsoņi var brīvi ceļot un lieto valūtu, kuru atzīst gan tās valstis, kuras reiz bija vienā, gan otrā dzelzs priekškara pusē. Kas tāds nebūtu iespējams bez Eiropas Savienības projekta. Slovākijas projekta panākumi ir visas Eiropas integrācijas panākumi," viņš norādīja.

Kiska atzina, ka pēdējie daži gadi Eiropai bijuši pārbaudījumu pilni, taču, viņaprāt, grūtības, ar kurām saskaras Eiropa, tiek pārlieku pārspīlētas. "Jā, tās vienalga ir bīstamas. Esmu šeit, lai spēcīgi iebilstu idejai, ka kaut kas ir iepuvis, un, ka tas ir vainīgs pie ekstrēmisma un populisma, esmu pret bēdīgi slaveno Briseles kritizēšanu, kad patiesās problēmas ir jāmeklē atsevišķu valstu iekšpolitikā," viņš norādīja.

Slovākijas prezidents uzsvēra, ka populisti nevar uzvarēt, jo nepiedāvā labākus piedāvājumus, bet viņi tikai pauž pārliecību par saviem uzskatiem. Viņaprāt, vienotas Eiropas atbalstītājiem jābūt pārliecinātākiem un drošākiem par pašu idejām un darbiem. Kiska arī paziņoja, ka oktobra beigās viņš, Slovākijas parlamenta spīkers un premjers parakstījuši vienotu paziņojumu, ka dalība NATO un ES ir Slovākijas politiskās prioritātes, tādējādi demonstrējot spēcīgu valsts atbalstu savienībai laikā, kad vairāki politiskie spēki dažādās valstīs apšauba šo globālo spēlētāju nākotni.

"Mēs nelietosim dubultus standartus, runājot mājās vai ārvalstīs," viņš skaidroja EP, "ir acīmredzami, ka populisti visus sasniegumus atzīmē kā savējos, bet visus zaudējumus kā Eiropas. Eiropa nav grimstošs kuģis," uzsvēra Slovākijas līderis.

"Visi mērķi sasniedzami, pabeidzot un stiprinot reiz iesāktus projektus kā eirozona, Šengenas zona un citus. Solidaritāte un savstarpēja uzticēšanās ir svarīgākā, lai mēs spētu to paveikt. Migrācijas krīze mūs ievainoja, un būs vajadzīgs laiks, lai atgūtu uzticību, bet es to atkārtošu vēlreiz un vēlreiz – mums ir pienākums palīdzēt sievietēm, vīriešiem un bērniem, kas bēg no briesmām, un Slovākijas pienākums ir palīdzēt citām valstīm ES."

Vienlaikus viņš izteica kritiku ES līdzšinējai pasivitātei starptautiskajā arēnā. "ES vārds izskan tikai kā naudas vācējs palīdzībai, kad putekļi nosēžas, kā atjaunotājs pēc krīzēm. Mums jāspēj transformēties kā daudz spēcīgākam globālam spēlētājam," uzvēra prezidents.

Viena no viņa atbalstītajām idejām ir Eiropas kopīgā armija, kas galvenokārt palīdzētu sadarboties valstīm drošības jautājumos. "Mums ir jābūt spēcīgākiem arī pret Krievijas informācijas karu, jo ir absurdi ieguldīt ieročos, kamēr šajā ziņā mēs esam ievainojami. Propaganda ir ikdiena, tā maina politisko noskaņojumu, ietekmē cilvēku uzticību mūsu institūcijām un iedveš bailes no katrām nākamajām vēlēšanām. Krievija kļūst aizvien pārdrošāka mēģinājumos destabilizēt Eiropu," brīdināja Kiska.

Prezidents runā uzsvēra, ka ES paplašināšanās ir lielākais Eiropas sasniegums pēc dzelzs priekškara krišanas, kas ir jāturpina. Viņaprāt, neatkarīgi no iekšējām problēmām, ir jāturpina palīdzēt kaimiņiem, un Balkānu valstu uzņemšanai jābūt prioritātei. "Eiropas integrācija ietver visu, kas mums ir dārgs – mierīga, cieņpilna dzīve, mūsu vienīgā jēgpilnā nākotne. Ticu, ka Eiropas Savienībai būs ilga nākotne," paziņoja Kiska.

Kiska ieņem Slovākijas prezidenta krēslu kopš 2014. gada, kad tiešu vēlēšanu otrajā kārtā ieguva gandrīz 60% vēlētāju atbalstu. 54 gadus vecais politiķis agrāk bijis uzņēmējs un dibinājis vienu no lielākajām labdarības organizācijām valstī, kura patlaban kļuvusi starptautiska. Proeiropeiskajam valsts līderim ir limitēta vara, un viņa amats ir galvenokārt ceremoniāls, līdzīgi kā tas ir prezidentam Latvijā.