Turcijas prezidents Radžeps Tajips Erdogans oktobrī izsludināja paša tā dēvētā "trakā projekta" īstenošanu, kas paredz izbūvēt Bosfora šaurumam (attēlā) paralēlu kanālu uz rietumiem no Stambulas, vēsta "Politico". Kritiķi gan norāda, ka kanāla būve rada riskus videi, apdraud vēsturiskus objektus un palielinās spiedienu uz Turcijas budžetu.
Erdogans par kanāla būvi pirmoreiz ieminējies jau 2011. gadā, taču nekādi praktiski darbi projekta realizēšanai neturpinājās. Savukārt šā gada 10. oktobrī uzņēmēju forumā Serbijas galvaspilsētā Belgradā Turcijas prezidents paziņoja, ka kanāla izbūve varētu sākties jau dažu tuvāko mēnešu laikā. "Atklāt Bosforam paralēlu kanālu, ko mēs saucam par Stambulas kanālu, ir mans sapnis. Ar Dieva žēlastību mēs tā pamatus guldīsim līdz šī gada beigām vai 2018. gada sākumā. Ir Suecas, Panamas kanāli un būs arī Stambulas kanāls," viņš solījis.
Turcijas valdība lēš, ka 43 kilometrus garā kanāla izbūve izmaksās ap 10 miljardiem ASV dolāru (ap 8,45 miljardiem eiro). Kritiķi gan uzskata, ka aplēses ir pārāk optimistiskas, un projekta īstenošana Turcijai izmaksās daudzkārt vairāk.
Turklāt tas nav vienīgais Erdogana iecerētais infrastruktūras megaprojekts – līdz 2023. gadam plānots pabeigt Stambulas trešo lidostu, šogad uzsākto Čanakales tiltu pār Dardaneļu šaurumu, autostrādi Gebze-Izmira un vēl nesākto trīsstāvīgo auto un dzelzceļa tuneli zem Bosfora šauruma.
Kanālam jāsavieno Marmora jūru ar Melno jūru. Paredzēts, ka tas lielākoties pārklātos ar jau esošajām ūdenstilpnēm, piemēram, kanālu no Marmora jūras līdz Kučukčekmedzes ezeram, pašu ezeru, tajā ietekošo Sazlideres upi un Sazlideres ūdens rezervuāru. Tad uz ziemeļiem no tā būtu nepieciešams rakt aptuveni 15 kilometrus garu kanālu caur paugurainiem un mežainiem apvidiem līdz Durugolas ezeram, kuru ar Melno jūru savieno kanāls vai arī 20 kilometrus garu kanālu līdz pašai jūrai.
Karte: Iespējamā kanāla atrašanās vieta, ņemot vērā esošās ūdenstilpes.
Lai gan nav publiskoti konkrētāki kanāla izbūves plāni, dabas aizstāvji jau patlaban ceļ trauksmi. Lielākos draudus varētu radīt kanāla šķērsoto saldūdens ūdenstilpju piesārņošana, jo no Sazlideres rezervuāra vien dzeramais ūdens tiek nodrošināts 13 apkārt esošajiem rajoniem.
"Viņi to sauc par "trako projektu", mēs to saucam par "murgaino projektu"," "Politico" atklāj Stambulas dabas draugu biedrības "Ziemeļu mežu aizstāvji" pārstāvis Onurs Akguls. Zinātnieki brīdinājuši, ka papildu kanāls izjauktu trauslo līdzsvaru starp abām jūrām, Marmora jūrā palielinot sērūdeņraža koncentrāciju, kas gaisam Stambulā likšot smirdēt pēc puvušām olām. Kanāls negatīvi iespaidos arī zivju migrācijas ceļus, kas var apdraudēt vairāku sugu izdzīvošanu.
Tikmēr valdība apgalvo, ka Bosfors nespējot apkalpot aizvien pieaugošo kuģu satiksmi. Šaurumā fiksēta viena no intensīvākajām ūdens satiksmes plūsmām pasaulē. Bosforu vidēji gadā šķērso 53 000 kuģu jeb ap 150 kuģu dienā.
Lai gan negadījumi šaurumā pieredzēti reti, kanāls minimalizēšot arī Stambulas un piekrastes apdraudējuma riskus, vēl septembrī skaidrojis Turcijas transporta, jūras lietu un komunikāciju ministrs Ahmets Arslans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
