Nesot Polijas karogus un valsts konstitūciju, demonstranti Varšavā sapulcējās pie prezidenta pils, skandējot "Brīvas tiesas, brīvas vēlēšanas, brīva Polija".
"Šie likumi izbeigs demokrātiju Polijā. Viņi virzās uz diktatūru, kur vara būs koncentrēta vienviet," pavēstīja viens no protestu organizatoriem Mihals Vavrikevičs.
Polijas parlaments šonedēļ atsāka mēģinājumus panākt tiesu sistēmas reformu īstenošanu.
Labotie likumprojekti, kas piešķirtu tieslietu ministram tiesības atcelt Augstākās tiesas tiesnešus un iecelt personas citos tiesu amatos, izraisīja asas debates parlamenta apakšpalātā.
Opozīcijas partijas "Nowoczesna" ("Modernitāte") politiķe Barbara Doļnjaka pārmeta valdošajai partijai "Likums un taisnīgums" (PiS) mēģinājumu iegūt kontroli pār tiesām, ieceļot sev tīkamus tiesnešus un tādejādi pārkāpjot konstitūciju.
Polijas prezidents Andžejs Duda jūlijā parakstīja vienu no trim pretrunīgi vērtējiem likumiem par tiesu reformu, ļaujot tieslietu ministram, kurš ir arī ģenerālprokurors, izvirzīt visu tiesu priekšsēdētājus, bet uzlika veto diviem citiem ierosinājumiem - likumam par Augstāko tiesu, kā arī likumam par Tiesu varas nacionālo padomi.
Šie ierosinājumi izraisīja Polijā plašus ielu protestus un Eiropas Komisijas (EK) bezprecedenta sankciju draudus.
Tieslietu eksperti norāda, ka labotie likumprojekti joprojām piešķir valdībai pārāk lielu ietekmi pār Polijas tiesām.
28 Polijas nevalstiskās organizācijas, tostarp "Amnesty International" filiāle, otrdien brīdināja, ka ierosinātās reformas apdraud Polijas kā demokrātiskas valsts statusu. Bez neatkarīgām tiesām tiktu apdraudētas pilsoņu konstitucionālās tiesības, norādīja organizācijas.
Tiesu sistēmas reformas Polijā ir Varšavas un Briseles domstarpību cēlonis kopš 2015.gada. EK uzskata, ka Polija rīkojusies pretrunā ES tiesībām arī vairākos citos gadījumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
