Reaģējot uz vardarbīgajiem protestiem, kas sekoja pēc pagājušajā svētdienā notikušajām prezidenta vēlēšanām, Hondurasas valdība noteikusi valstī komandantstundu.
Rīkojums, kas jau stājies spēkā, paredz, ka iedzīvotājiem jāpaliek mājās no plkst. 18.00 līdz plkst. 6.00. Komandantstunda ieviesta uz desmit dienām, un armija palīdzēs policijai uzturēt kārtību.
Hondurasā šonedēļ vardarbīgi opozīcijas protesti izcēlās, turpinoties balsu skaitīšanai pēc prezidenta vēlēšanām, kuras gaitā pašreizējais valsts prezidents Huans Orlando Ernandess izvirzījies vadībā, lai gan sākotnējie rezultāti bija vedinājuši domāt par opozīcijas kandidāta Salvadora Nasrallas uzvaru.
Pēc 95% balsu saskaitīšanas vadībā ir Ernandess, kuram ir vairāk nekā 46 000 balsu pārsvars pār Nasrallu. Vēl nav zināms, cik daudz biļetenu varētu būt atlikušajā 1031 urnā.
Nasrallas atbalstītāji apsūdzēja valdību vēlēšanu rezultātu viltošanā un protestēja, dedzinot riepas un iesaistoties sadursmēs ar policiju galvaspilsētā Tegusigalpā.
Nacionālās policijas preses sekretārs Hairs Mesa sacīja, ka sadursmēs starp protestētājiem un policiju ir ievainoti 12 cilvēki. Protestētāji, metot akmeņus, vērsās pret policistiem, kas bija bruņojušies ar asaru gāzi, ūdens lielgabaliem un stekiem. Protestu gaitā tika izpostīti un izlaupīti daudzi uzņēmumi Tegusigalpā un Sanpedro Sulas pilsētā. Protestētāji arī bloķēja automaģistrāles ar degošām riepām un citām drazām.
Gan Nasralla, gan Ernandess ir pasludinājuši sevi par vēlēšanu uzvarētājiem, un viņu partijas ir aicinājušas atbalstītājus iziet ielās, lai aizstāvētu vēlēšanu iznākumu. 64 gadus veco kreisi centrisko televīzijas komentētāju Nasrallu atbalsta divas opozīcijas partijas, kuras izveidojušas apvienību "Opozīcijas alianse pret diktatūru".
49 gadus vecais Ernandess kā konservatīvās Nacionālās partijas kandidāts balotējās uz otru pilnvaru termiņu.
Lai gan Hondurasas 1982.gada konstitūcijā noteikts viena termiņa ierobežojums, Nacionālā partija apgalvo, ka 2015.gada Augstākās tiesas lēmums ļāvis Ernandesam atkārtoti kandidēt vēlēšanās.
Šīs Augstākās tiesas lēmums bija pieņemts par labu bijušajam prezidentam Rafaelam Kaljehasam, kurš apgalvoja, ka ar viena termiņa ierobežojumu ir pārkāptas viņa cilvēktiesības.
Ernandesa kandidēšana uz otru termiņu raisīja bažas par viņa autoritārām tendencēm un vedināja atcerēties 20.gadsimta militāros diktatorus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
