Viļņā plāno pārdēvēt padomju laiku kolaboracionistu vārdos nosauktās ielas  (85)

Nežēlastībā kritis rakstnieks Petrs Cvirka, dzejniece Salomeja Nerisa, politiķis un literāts Antans Venclova un rakstnieks Ļuds Ģira, ziņo portāls "Delfi.lt". Viļņas pašvaldības deputāte Paule Kuzmickiene informēja, ka viņas vadītā domes Kultūras piemiņas komiteja ir lūgusi Lietuvas Genocīda un pretestības kustības centram, Lietuvas Valsts arhīvam, kā arī Lietuvas Universitātes Vēstures fakultātei izvērtēt šo personu darbību.

Saņemot ekspertu slēdzienu, pašvaldība lems, vai būtu jānovāc Petra Cvirkas piemineklis, kā arī jāpārdēvē skvēri, ielas, muzeji, skolas un citas vietas, kas joprojām nes šo padomju laiku kolaboracionistu vārdus.

"Mēs lūdzām ekspertiem dot savu vērtējumi, vai visas šīs personas ar savām darbībām ir nodevušas Lietuvas valsti," piebilda Kuzmickiene. Ierosmi vērtēt Viļņas ielu nosaukumus deputātei devuši Viļņas Jezuītu ģimnāzijas skolēni, kuri pašvaldībai lūguši novākt Cvirkas pieminekli.

Petrs Cvirka bija lietuviešu rakstnieks, kurš ir pazīstams ar savām bērnu grāmatām. 1940. gadā viņš iestājās Lietuvas Komunistiskajā partijā un atbalstīja mūsu kaimiņvalsts iekļaušanu Padomju Savienībā. Cvirkas vārdā Viļņā ir nosaukts skvērs, kur atrodas arī rakstniekam veltīts piemineklis.

Dzejnieks Ļuds Ģira 1940. gadā pēc padomju faktiskās okupācijas tika ievēlētos tā dēvētājā Lietuvas Tautas Seimā, un parakstīja petīciju, kurā vēl ar citiem komunistiem lūdza Lietuvu uzņemt padomju brālīgo republiku saimē. Viņa vārdā Viļņā ir nosaukta iela. Arī dzejniece Salomeja Nerisa bija Tautas Seima deputāte, viņa kopā ar citiem deputātiem devās uz Maskavu lūgt Lietuvas pievienošanu Padomju Savienībai, kā arī sarakstīja dzejoli par godu Staļinam.

Savukārt Antans Venclova pēc Lietuvas okupācijas 1940. gadā kļuva par izglītības ministru, bet pēc 2. pasaules kara vadīja Lietuvas Rakstnieku savienību. Vņš saņēma Staļina balvu par Lietuvas PSR himnas vārdu sarakstīšanu. Viļņā joprojām darbojas Venclovam veltīts muzejs.