Pasaules noslēgtākā un totalitārā valsts Ziemeļkoreja, kas ilgi pēc savas tuvākās atbalstītājas PSRS sabrukuma ir saglabājusi staļinisma mantojumu, saviem iedzīvotājiem un pasaulei tiek pasniegta kā "sociālisma paradīze", kur ļaudis krāsainā apģērbā priekā dejo ielās, sveicot katru valdošās Strādnieku partijas panākumu un kārtējo ballistiskās raķetes izmēģinājumu vai kodoltestu.
Taču tas, kas nonāk līdz ārvalstu skatītāju acīm, parasti ir režīma stingri kontrolētās propagandas materiāli, cenšoties attēlot laimīgu un pārticīgu dzīvi gādīgā vadoņa Kima Čenuna paspārnē, kurš sargā tautu no "ASV neģēlībām".
Katra demonstrācija un "spontāna" tautas prieka akcija Phenjanas laukumos patiesībā ir labi organizēta izrāde, kurā iedzīvotāji ir spiesti piedalīties un izrādīt prieku, bēdas vai dusmas – atkarībā no notikuma.
Turklāt retajiem tūristiem un ārvalstu medijiem tiek rādītas tikai iepriekš izvēlētas vietas un pasākumi stingrā gidu uzraudzībā, kontrolējot to, kas tiek fotografēts. Ārzemju fotogrāfiem Ziemeļkoreja labprātāk tiek izrādīta vasarā, kad debesis ir zilas un zaļo rīsu lauki.
Visbiežāk ārvalstniekiem ir iespēja redzēt galvaspilsētu Phenjanu, kas kalpo kā režīma paraugpilsēta, lai pasaulei izrādītu sociālistiskās sistēmas panākumus. Realitātē Ziemeļkoreja gan ir viena no nabadzīgākajām un korumpētākajām valstīm pasaulē, kas kopš PSRS sabrukuma un attiecīgi galvenā sponsora zaudēšanas nespēj pabarot savus aptuveni 25 miljonus iedzīvotāju, un pat galvaspilsētā netiek nodrošināta elektrības padeve 24 stundas diennaktī.
Taču īstā vienkāršo ziemeļkorejiešu dzīve nav tas, ko Phenjana vēlas rādīt pasaulei. Pārbēdzēju stāstītais liecina, ka Phenjanā dzīvot var tikai izredzētie un režīmam uzticamie, kamēr citu reģionu iedzīvotājiem galvaspilsētā bez īpašas atļaujas nemaz nav atļauts iebraukt un pat iekšzemes ceļošana ir stingri ierobežota.
Unikālu un citu, lai gan joprojām stingri kontrolētu skatu uz Ziemeļkorejas ikdienas dzīvi sniedz britu fotogrāfa Eda Džona fotogrāfijas. Aģentūras AFP fotogrāfam novembra beigās bija iespēja ceļot gar Ziemeļkorejas austrumu piekrasti.
Fotogrāfs ceļoja no Vonsanas caur Hamhinu un Čhondžinu uz Ķīnas pierobežas reģionu. Viņa uzņemtie attēli apstiprina, ka šī Ziemeļkoreja nelīdzinās tai, kas redzama propagandas skatos no Phenjanas.
Attēli rāda, ka valsts otrajā lielākajā pilsētā Hamhinā, kas ir rūpnieciskais centrs, nav spožu augstceltņu un gludi asfaltētu ielu. Savukārt no rūpnīcu skursteņiem nav redzami paceļamies dūmi. Domājams, ka vairums Ziemeļkorejas ražošanas nav spējis atkopties un darboties bez PSRS atbalsta.
Tāpat piekrastes pilsētās nav redzamas automašīnu straumes, bet gan velosipēdi un cilvēku stumti rati, kuros viņi ved salmus, žagarus un kāpostus.
Nepabeigtas augstceltnes un vairāk autotransporta fotogrāfs fiksējis Rasonā. Tomēr nekas neliecina par Kima Čenuna solīto ekonomisko
izaugsmi un Rasonas īpašās ekonomiskās zonas uzplaukumu Ķīnas pierobežā, kurai būtu jāzeļ, pateicoties gaidītajām ārvalstu investīcijām.