Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu  (102)

"Esmu izlēmis, ka pienācis laiks Jeruzalemi oficiāli atzīt par Izraēlas galvaspilsētu," savā uzrunā no Baltā nama paziņoja Tramps.

Pildot vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, Tramps devis arī rīkojumu Valsts departamentam uzsākt sagatavošanās darbus ASV vēstniecības pārcelšanai no Telavivas uz Jeruzalemi.

Baltā nama saimnieks norādījis, ka viņa lēmums iezīmē "jaunu pieeju" konflikta risināšanai starp izraēliešiem un palestīniešiem.
Līdzīgus solījumus savu priekšvēlēšanu kampaņu laikā deva arī Bils Klintons un Džordžs Bušs, taču abi pēc ievēlēšanas ātri no tiem atkāpās.

"Daudzi prezidentu sacījuši, ka kaut ko vēlas darīt, taču tie nav to darījuši," vēl dažas stundas pirms jau sagaidāmā paziņojuma izteicās Tramps. "Vai tā ir drosme, vai viņi manīja savas domas, nevaru jums pateikt. Domāju, ka tas sen jau nokavēts."

ASV Valsts departaments nekavējoties sāks gatavot ASV vēstniecības pārcelšanu no Telavivas uz Jeruzalemi, vizītes gaitā Vācijā pēc Trampa paziņojuma sacīja ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu cildinājis Trampa lēmumu, to raksturojot kā "vēsturisku", "drosmīgu un taisnīgu lēmumu".
Netanjahu arī sacīja, ka jūdaismā, kristietībā un islāmā svarīgajā pilsētā svētvietu "status quo" netiks mainīts.

Palestīnas atbrīvošanas organizācijas ģenerālsekretārs brīdināja, ka ar šo Trampa soli tiek sagrautas cerības uz izraēliešu un palestīniešu konflikta divu valstu atrisinājumu.

"Viņš ir iznīcinājis divu valstu atrisinājumu," pēc Trampa runas žurnālistiem sacīja Saebs Erekats, kurš ilgu laiku bijis palestīniešu vecākais sarunvedējs. Tramps esot "diskvalificējis savu valsti no jelkādas lomas" miera procesā.

Pēc Trampa lēmuma ASV vairs nevar veikt vidutāja lomu miera procesā, norādīja palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass.

Līdz ar Trampa lēmumu ASV interesēm reģionā tiks "atvērti elles vārti", sacīja Gazas joslā valdošās palestīniešu kustības "Hamas" amatpersona Ismails Radvans.

Viņš aicināja arābu un musulmaņu valstis "saraut ekonomiskās un politiskās saites ar ASV vēstniecībām un izraidīt amerikāņu vēstniekus".

Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis nožēlu par Trampa lēmumu, vienlaikus mudinot "par katru cenu izvairīties no vardarbības".

"Francija un Eiropa ir uzticīga divu valstu risinājumam - ar Izraēlu un Palestīnu līdzās mierā un drošībā starptautiski atzītās robežās, ar Jeruzalemi kā abu valstu galvaspilsētu," preses konferencē Alžīrijā sacīja Makrons.

Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrema brīdināja, ka "vienpusēji soļi Jeruzalemes jautājumā apdraud mieru un stabilitāti šajā reģionā un ne tikai tur".

"Ir vitāli svarīgi aizsargāt ANO iedibināto Jeruzalemes īpašo statusu un respektēt ANO Drošības padomes rezolūcijas. Eiropas Savienības nostāja attiecībā uz Jeruzalemi kā uz galīgā statusa jautājumu un nākotnes divu valstu galvaspilsētu ir skaidra," tviterī uzsvēra Valstrema.

Turcija Trampa lēmumu nodēvējusi par bezatbildīgu un pretlikumīgu.

ASV Kongress jau 1995. gadā pieņēma likumu, kas paredz vēstniecību pārcelt uz Jeruzalemi, tādējādi simboliski atbalstot Izraēlas pretenzijas padarīt to par valsts galvaspilsētu.

Tomēr likums satur klauzulu, kas visiem līdzšinējiem prezidentiem ļāva izvairīties no šī delikātā soļa, ik pa sešiem mēnešiem to atkal un atkal atliekot.

Lai gan ASV vēstniecības pārcelšana varētu prasīt vēl gadiem ilgu gaidīšanu, paredzams, ka reakcija uz Vašingtonas lēmumu būs strauja.
Gazas joslā jau trešdien simtiem palestīniešu dedzināja ASV un Izraēlas karogus, kā arī Trampa ģīmetnes. Tikmēr pie Hebronas Rietumkrastā izcēlušās nelielas sadursmes.

Islāmistu grupējums "Hamas" jau piedraudējis ar kārtējo "intifadu" (sacelšanos), un palestīnieši, sākot ar trešdienu, aicināti uz trīs dienas ilgu protesta akciju.

ASV amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem ieteikts izvairīties no parādīšanās Jeruzalemes vecpilsētā un Rietumkrastā, lai gan pagaidām situācija visumā saglabājusies mierīga.