Polijas Senāts apstiprina tiesu reformu, kas varu ļaus koncentrēt vadošās partijas rokās  (18)

Senāts apstiprināja likumprojektus par spīti Eiropas Komisijas (EK) brīdinājumiem, ka šo tiesu reformu dēļ tā gatavojas nākamnedēļ sākt bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju, kuras rezultātā Varšava teorētiski var zaudēt savas balsstiesības Eiropas Savienībā (ES).

Abus likumprojektus pagājušajā nedēļā pieņēma parlamenta apakšpalāta Seims. Lai likumprojekti stātos spēkā, tie pēc apstiprināšanas Senātā vēl jāparaksta valsts prezidentam, un ir gaidāms, ka prezidents Andžejs Duda to izdarīs.

Brisele un Polijas opozīcija apgalvo, ka Polijas realizētās reformas tiesu sistēmā grauj tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus.

Polijas konservatīvā valdība, kas pārmaiņas tieslietu sistēmā sāka īstenot uzreiz pēc nākšanas pie varas 2015. gada beigās, uzstāj, ka reformas nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju un pārveidotu tieslietu sistēmu, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma. Senāta spīkers Stanislavs Karčevskis piektdien paziņoja, ka jaunie likumi ir "vajadzīgi" un viņš paredz, ka tiesu sistēma drīz kļūs funkcionālāka.

Dažas stundas pirms Senāta balsojuma Seims pieņēma daudz kritizētus jaunus pašvaldību vēlēšanu noteikumus, kuri, kā apgalvo opozīcija, graus vēlēšanu institūciju neatkarību un godīgas vēlēšanas. Jaunie noteikumi paredz, ka parlaments izraudzīsies septiņus no deviņiem Valsts vēlēšanu komisijas locekļiem, kurus pašlaik izraugās tiesneši. Iekšlietu ministram būs dota vara iecelt vēlēšanu pārraugus.

ES tiesiskā procedūra ietver divus soļus. Pirmais solis ir dalībvalsts brīdināšana, ka tā pārkāpj pamata vērtības. Tam nepieciešams dalībvalstu kvalificētais vairākums, ko, visticamāk, izdotos iegūt. Otrais solis ir valsts balsstiesību apturēšanu ES ministru padomē. Taču šim solim nepieciešams vienbalsīgs lēmums, un Ungārijas valdība solījusi nepieļaut sankciju piemērošanu Polijai.