Tieši Krievija būs galvenais Sīrijas rekonstrukcijas procesa dalībnieks un Damaskas partneris kara izpostītās valsts atjaunošanā, pirmdien paziņoja nemierīgās valsts prezidents Bašars al Asads.
Kopš 2011. gada notiekošā kara postījumi Sīrijai nodarījuši aptuveni 400 miljardu dolāru lielus zaudējumus, atsaucoties uz Asadu, vēsta Sīrijas oficiālā ziņu aģentūra SANA.
No 2015. gada valdības spēkus cīņā pret nemierniekiem Sīrijā atbalsta Krievija un strupceļā nonākušajam Asada režīmam izdevās gūt panākumus un atgūt teritorijas.
6. decembrī Asadu atbalstošā Maskava paziņoja, ka teroristu grupējums "Daesh" Sīrijā ir pilnībā sagrauts. Tas notika tajā pašā dienā, kad Kremļa saimnieks Vladimirs Putins paziņoja par atkārtotu kandidēšanu uz prezidenta amatu.
Savukārt 11. decembrī iepriekš neizziņotā vizītē Sīrijā Putins paziņoja par Krievijas karaspēka izvešanu no Sīrijas. Tiesa, par karaspēka izvešanu no Tuvo Austrumu valsts Maskava konflikta laikā bija ziņojusi arī iepriekš.
Pirmdien, 18. decembrī, Damaskā Asads uzņēma Krievijas vadības delegāciju vicepremjera Dmitrija Rogozina vadībā. Kā norādīja Asads, Krievijai un Sīrijai ir lielas perspektīvas sadarboties enerģētikā, naftas, gāzes un fosfātu ieguvē, naftas ķīmiskajā industrijā, transporta, ražošanas un tirdzniecības nozarēs, vēsta portāls "Currenttime".
Savukārt Rogozins paziņoja, ka: "Sīrija ir nebeidzami bagāta zeme. Ražu te novāc trīs vai reizēm pat četras reizes gadā. Te ir derīgie izrakteņi, unikāls ģeogrāfiskais novietojums no tā saucamās transporta loģistikas skatu punkta, un daudz kas cits."
Sīrijā ir milzīgas fosfātu atradnes, kas ir ļoti pieprasīta prece daudzās valstīs, skaidroja Rogozins. Krievija vienojusies ar Sīriju par šo izrakteņu iegūšanu, izvešanu un piegādāšanu pircējiem.
Krievija arī varēs izmantot Sīrijas ostas, lai eksportētu kviešus uz Sīriju un kaimiņvalstīm.
"Krievijas kompānijām ir morālas tiesības (turklāt mūsu karavīru klātbūtnē) attīstīt šeit lielus ekonomiskos projektus," pasvītroja Rogozins, piebilstot, ka Sīrijas ekonomikas atjaunošana ir jāsāk pēc iespējas ātrāk.
Sīrijā pilsoņu karš sākās 2011. gadā, kad tautas protesti pret Bašara al Asada režīmu pārauga vardarbībā. Nestabilitāti savā labā izmantoja arī dažādi islāmistu grupējumi, tostarp teroristu grupējums "Daesh".
Bašara al Asada režīma pusē konfliktā iesaistījās Irāna un Krievija, savukārt pret valdību noskaņotos nemierniekiem atbalstu sniedza Rietumvalstis, Turcija un vairākas citas sunnītu musulmaņu zemes.
ASV vadītā koalīcija iesaistījusies cīņā pret grupējumu "Daesh" un atbalstīja kurdu spēkus, kas karo pret šo grupējumu.
Karā gājuši bojā vairāk nekā 340 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 100 000 ir civiliedzīvotāji, liecina novērotāju grupas "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" (SOHR) aplēses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
