Krievijas pēdējā laika lielākie militārie manevri "Zapad" nebija ne pretterorisma, ne arī tikai uz aizsardzību orientētas mācības, bet gan spēku pārbaude plaša mēroga konvencionālam karam pret NATO Eiropā un Baltijas valstu sagrābšanai, vēsta Vācijas laikraksts "Bild", atsaucoties uz diviem anonīmiem kādas Rietumvalsts izlūkdienesta ekspertiem.
Kā norāda "Bild" avoti, mācībās izmēģināta Baltijas valstu un Baltkrievijas sagrābšana, kā arī "šoka kampaņa" pret tādām valstīm kā Vācija, Nīderlande, Polija un Norvēģija, kā arī NATO neietilpstošo Somiju un Zviedriju.
Abi avoti atklāja, ka Krievijas armija mācībās trenējās sagrābt NATO "ievainojamības reģionu, kā to redz Krievija", proti, Baltijas valstis.
"Lai to īstenotu, ātri vajadzētu veikt operāciju Suvalku koridorā," lai nogrieztu Poliju un citas NATO valstis no Lietuvas, liedzot palīgspēku nosūtīšanu. Tieši to Krievija darīja, mācību nolūkiem izveidojot izdomātu valsti - "Veišnoriju" tieši pie 40 kilometrus garā koridora starp Lietuvu un Poliju, to gan "novietojot" Baltkrievijas teritorijā.
Krievija mācībās arī apguva "lidlauku un ostu sagrābšanu un neitralizēšanu [Baltijas valstīs], lai no citām NATO valstīm nevarētu ierasties palīgspēki", ziņoja "Bild".
Avoti uzsvēra, ka ārkārtas gadījumā tā būtu tikai militāra operācija. "Tas nenozīmē, ka ir jāokupē valstis un jāpasludina tur "tautas republikas" vai kaut ko tamlīdzīgu, bet ir jāokupē ostas, lidostas un tamlīdzīgi," skaidroja avoti.
Eksperti atklāja, ka "Krievijas gaisa spēku stratēģiskā aviācija, tālās darbības aviācija divas dienas piedalījās mācībās un veica simulācijas lidojumus virs Baltijas jūras un Ziemeļjūras. Mācībās simulēta mērķu bombardēšana Rietumeiropā, tuvojoties Vācijas un Nīderlandes krastiem no Ziemeļjūras, kā arī Zviedrijas, Somijas un Polijas kontinentālajai daļai no Baltijas jūras.
Mācībās tika iekļauti stratēģisko bumbvedēju Tu-95 "viļņi", kā arī tāda atbalsta aviācija kā iznīcinātāji un degvielas uzpildes lidmašīnas".
Šie bumbvedēji imitēja raķešu un spārnoto raķešu palaišanu. Tie atgriezās savās bāzēs pirms NATO valstu sasniegšanas. Reālā dzīves situācijā to mērķu vidū būtu "kritiskā infrastruktūra, tas ir, lidlauki, ostas, enerģijas piegādes un tamlīdzīgi, lai šokētu valstis un liktu to iedzīvotājiem prasīt savām valdībām, ka "mums nevajadzētu tur iesaistīties, mums vajadzētu censties panākt mieru"", sacīja avoti.
Kara gadījumā cits Krievijas aktivitāšu mērķis būtu "neļaut [NATO armijām] izvērst militāru rīcību, dislocēt karavīrus un pagriezt pretējā virzienā Krievijas armijas ieguvumus Baltijā". Tādēļ Vācijas jūras spēku bāzes Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā būtu galvenie šādu uzlidojumu mērķi. Lai arī avoti nezināja teikt, tieši kuriem mērķiem Vācijā un, iespējams, Nīderlandē bumbvedēju Tu-95 uzbrukumi tika simulēti, viņi uzsvēra, ka "tas bija ietverts mācībās septembrī".
"Protams, kara laikā Krievijas bumbvedēji pietuvotos arī no austrumiem, bet "miera laikā" šis uzbrukuma virziens [uz Vāciju] gar Norvēģijas krastu ir loģisks," skaidroja avoti. Krievija nevarēja vingrināties stratēģiskajiem uzlidojumiem no austrumiem, jo starp to un potenciālajiem mērķiem atrodas Baltkrievijas un Ukrainas gaisa telpa. Avoti arī piebilda, ka stratēģiskos uzlidojumus pavadītu plaša mēroga raķešu uzbrukumi NATO mērķiem, izmantojot Kaļiņingradas apgabalā dislocētās raķetes "Iskander", lai uzbruktu stratēģiskajiem NATO mērķiem Baltijas jūras reģiona valstīs. "Nav skaidri zināms, bet, domājams," ka šādi uzbrukumi arī tika izmēģināti "Zapad 2017" laikā.
Kā norādīja avoti, šādi riskanti manevri pāri Ziemeļjūrai varētu liecināt, ka Krievija ir plānojusi "spēka izrādīšanas uzbrukumus, kas dziļi iespiestos Rietumu dominētajā gaisa telpā, un "pārsteiguma elementu", jo NATO pretraķešu aizsardzībai ir labāka gatavība Eiropas austrumos, nevis tādās NATO dalībvalstīs kā Norvēģija, Dānija, Lielbritānija un Vācija.
Lai plaša mēroga sauszemes uzbrukuma Igaunijai, Latvijai un Lietuvai gadījumā grautu NATO spējas, "Zapad" tika iekļauti "pretzemūdeņu karadarbības un pretgaisa aizsardzības mācības visā Baltijas jūrā". Tās tika koncentrētas Gotlandes baseina austrumos.
Pēc laikraksta intervēto avotu teiktā, ja izceltos īsts karš starp NATO un Krieviju, uzbrukumu varētu piedzīvot arī Zviedrija un Somija. Arī šie uzbrukumi tika imitēti septembrī notikušajās mācībās.
"Mēs zinām, ka kara gadījumā ar NATO Krievija negaida, ka Zviedrija un Somija saglabās neitralitāti, lai arī tās nav NATO dalībnieces. Stokholma un Helsinki atļautu NATO lidmašīnām izmantot savus lidlaukus un tamlīdzīgi," norādīja avoti. Viens avots pieļāva, ka pret vairumu lidlauku Zviedrijā un Somijas dienvidos tiktu raidītas raķetes "Iskander".
Krievijas un Baltkrievijas kopīgo mācību "Zapad 2017" aktīvais posms norisinājās no 14. līdz 20. septembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
