Zviedrijai ir jāstiprina sava civilā aizsardzība un pilsoņiem būtu jāgatavojas nedēļu iztikt bez valsts atbalsta smaga konflikta vai kara gadījumā, trešdien paziņojusi parlamenta Aizsardzības komisija.
Zviedrijas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Bjērns fon Sīdovs norādīja, ka karš nozīmētu milzīgu spiedienu uz civiliedzīvotājiem. "Bruņots uzbrukums Zviedrijai nevar tikt izslēgts," teikts komisijas ziņojumā par civilās aizsardzības elastīgumu.
Ziņojumā brīdināts, ka globālā situācija drošības jomā ir neparedzama. Turklāt konflikts var ietvert arī kiberuzbrukumus vai hibrīdo karadarbību, sakaru traucēšanu un elektroapgādes bloķēšanu. Tādēļ būtiski nodrošināt "saprātīgu piekļuvi pārtikai, dzeramajam ūdenim, elektroenerģijai un medikamentiem," teikts ziņojumā.
Valsts aizsardzības ietvaros visiem iedzīvotājiem būtu jābūt gataviem nedēļu parūpēties par sevi pašiem bez valsts atbalsta, norādīja Sīdovs. Zviedrijas Civilās aizsardzības aģentūra rekomendējusi pilsoņiem būt gataviem parūpēties par sevi 72 stundas, iesakot sarūpēt sveču krājumus, sarūpēt siltās drēbes, guļammaisus, spaiņus ūdenim un pārtiku, ko var uzglabāt istabas temperatūrā.
Parlamenta Aizsardzības komisijas ziņojumā norādīts, ka Zviedrija, kas ietilpst Eiropas Savienībā (ES), bet ne NATO, "nepaliks pasīva", ja cita ES valsts vai kaimiņvalsts piedzīvos katastrofu vai uzbrukumu, un sagaida šādu attieksmi arī pret sevi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
