Slovēnija bloķēs Horvātijas uzņemšanu Šengenas zonā, kamēr tā neizpildīs starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu abu valstu robežstrīdā, piektdien paziņoja ārlietu ministrs Karels Erjavecs. "Slovēnija sniegs negatīvu viedokli par Šengenu," pavēstīja Erjavecs. "Valsts, kura nezina, kur ir tās robeža, nevar būt Šengenas zonas daļa."
Horvātijas un Slovēnijas premjerministri otrdien nespēja vienoties par šķīrējtiesas lēmuma izpildi robežstrīdā. Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs un Slovēnijas premjerministrs Miro Cerars nespēja vienoties, vai pildāms Hāgas šķīrējtiesas jūnijā pieņemtais lēmums.
Plenkovičs ir vairākkārt paziņojis, ka neīstenos spriedumu par abu valstu jūras robežu, kuru jūnijā pieņēma Eiropas Savienības (ES) atbalstīta īpaša šķīrējtiesa. Tomēr viņš ierosinājis tālākas sarunas par strīda atrisināšanu. Cerars uzstāj, ka vienīgais strīda atrisinājums ir kopīga lēmuma izpilde. Viņš norādījis, ka Slovēnija gatavojas izpildīt tiesas lēmumu.
Strīdīgais rajons ir līcis Adrijas jūras ziemeļu daļā, pie kura atrodas Slovēnijas ostas pilsēta Pirana. Daļa šī līča pieder Horvātijai, un strīds par jūras robežu ir saindējis abu valstu attiecības, kopš tās 1991. gadā proklamēja neatkarību no Dienvidslāvijas.
2009. gadā Horvātija un Slovēnija parakstīja ES atbalstītu vienošanos, kas ļāva šķīrējtiesai Hāgā atrisināt strīdu par 13 kvadrātkilometru lielu galvenokārt neapdzīvotu zemi un Piranas līci. Zagreba pieņēma šo vienošanos tikai pēc tam, kad Ļubļana 2009. gadā atcēla savu veto Horvātijas uzņemšanai ES. 2014. gadā Horvātija izstājās no šīs vienošanās pēc telefonsarunu noklausīšanās skandāla.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
