Krievija piektdien paziņoja, ka ASV lēmums piegādāt Ukrainai bruņojumu var izraisīt jaunu asinsizliešanu Austrumukrainā.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs vainoja Savienotās Valstis par "robežas pārkāpšanu" un konflikta kurināšanu Ukrainas austrumos.
"Kijevas revanšisti Donbasā šauj katru dienu, viņi nevēlas rīkot miera sarunas un sapņo aizvākt nepaklausīgos iedzīvotājus. Un Savienotās Valstis ir izlēmušas dot viņiem ieročus, lai viņi to varētu izdarīt," viņš paziņoja.
"Šodien Savienotās Valstis nepārprotami grūž [Ukrainas varasiestādes] pretī jaunai asinsizliešanai," piebilda Rjabkovs. "Amerikāņu ieroči var radīt jaunus upurus mums kaimiņos," sacīja ministra vietnieks.
Cits Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins tikmēr norādīja, ka Vašingtonas lēmums graus centienus panākt politisku risinājumu konfliktam Ukrainā.
"Pēc būtības šis lēmums grauj 2015. gada Minskas vienošanās realizēšanas darbus," viņš sacīja Krievijas valsts ziņu aģentūrai TASS. Viņš paziņoja, ka Vašingtona izvēlējusies atbalstīt "kara partiju" Kijevā.
"Tas ir nepieļaujami," uzsvēra Karasins, atkārtojot Krievijas pozīciju, ka Ukrainas valdībai ar Maskavas atbalstītajiem kaujiniekiem ir jārisina "godīgas un tiešas" sarunas.
Kā vēstīts, ASV Valsts departaments piektdien paziņoja par "pastiprinātu aizsardzības spēju" piegādāšanu Ukrainai.
Vairākas anonīmas ASV amatpersonas tikmēr paziņojušas, ka Ukrainai tiks piegādāti prettanku ieroči, kuru vidū varētu būt prettanku raķešu sistēmas "Javelin".
ASV telekanāls ABC ziņoja, ka ASV Ukrainai par 46 miljoniem dolāru (39 miljoni eiro) tiks pārdots bruņojums, tostarp 210 prettanku raķetes un 35 to palašanas iekārtas.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
