EK piesardzīgi izskata Lietuvas ierosinājumu palikt ziemas laikā  (64)

ES pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un ES Padomes direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm. Lietuva ir ierosinājusi atteikties no šīs prakses. Eiropas Komisijā ziņu aģentūrai BNS norādīja, ka patlaban pēta šo jautājumu, bet uzsvēra, ka vasaras laika saskaņošanas mērķis ES līmenī ir izvairīties no problēmām, sevišķi transporta nozarē, loģistikas un enerģētikas jomās.

EK amatpersonas norādīja, ka pirms desmit gadiem izstrādātais ziņojumus par pārejas ietekmi ļauj secināt, ka pāreja uz vasaras laiku ļauj ietaupīt enerģiju, un attiecīgā direktīva, kas to regulē, joprojām ir atbilstoša. Līdzīgs secinājums tika izdarīts arī 2014. gada pētījumā, kas tika veikts pēc EK pasūtījuma. Tajā tika secināts, ka gadījumā, ka ES nesaskaņotu pāreju uz vasaras laiku visās bloka valstīs, gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem rastos neērtības.

Pāreja no ziemas laika uz vasaras laiku un atpakaļ ieviesta, to pamatojot ar nepieciešamību labāk izmantot diennakts gaišo laiku, taču pastāv viedoklis, ka tā var kaitēt veselībai. Turklāt Lietuvas gadījumā ģeogrāfiski valsts rietumdaļa ietilpst pirmajā laika joslā, bet pārējā valsts teritorija - otrajā.

2015.gadā Lietuvas Seims ieteica valdībai spert soļus, lai panāktu, ka minētā ES direktīva tiek mainīta un Lietuva iegūst tiesības pašai lemt, pēc kāda laika dzīvot, taču valdība nolēma nevērsties pie Eiropas Komisijas. Ekonomikas ministrija toreiz norādīja, ka tāds lēmums pieņemts, balstoties uz pētījumu, kas veikts veselības, enerģētikas, transporta, vides, tūrisma un lauksaimniecības jomā un kurā nav konstatēts, ka pašreizējā vasaras un ziemas laika maiņas sistēma negatīvi ietekmētu ekonomiku vai cilvēku veselību.

Sabiedriskās domas aptauja, kas tika veikta pagājušā gada aprīlī, liecina, ka gandrīz 80% Lietuvas iedzīvotāju neatbalsta pulksteņa rādītāju pagriešanu divreiz gadā.