Tādējādi tiesa atzinusi par likumīgu vēlēšanu komisijas lēmumu atteikties reģistrēt Navaļnija kandidatūru prezidenta vēlēšanām, jo viņš ir krimināli sodīts tā dēvētajā "Kirovļes" lietā. Navaļnijs norāda, ka saskaņā ar konstitūciju vēlēšanās nevar piedalīties tikai tie cilvēki, kas atrodas ieslodzījuma vietās.
"Mēs Augstākās tiesas šīsdienas lēmumu pārsūdzēsim apelācijas instancē. Tāpat vērsīsimies ar sūdzību ECT," paziņoja Navaļnija jurists Ivans Ždanovs.
Pēc viņa teiktā, valsts pret Navaļniju pārkāpusi virkni Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantu, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesvedību.
Navaļnijs viņam izvirzītās apsūdzības un spriedumu uzskata par safabricētu politisku pasūtījumu un trešdien paziņoja, ka 28.janvārī visā valstī tiks organizētas demonstrācijas, protestējot pret Centrālās vēlēšanas komisijas aizliegumu viņam kandidēt un aicinot cilvēkus uz "vēlēšanu streiku".
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs ceturtdien žurnālistiem paziņoja, ka varasiestādes, protams, izmeklēs, vai Navaļnija aicinājumi nav pretrunā likumam.
Lai gan Krievijas likumi konkrēti neaizliedz aicinājumus boikotēt vēlēšanas, Krievijas varasiestādes ir izmantojušas likumus, kas domāti cīņai ar ekstrēmismu, lai nobloķētu piekļuvi tīmekļa vietnēm ar šādiem aicinājumiem.
Vietnē "YouTube" publiskotais video, kurā Navaļnijs aicina 28.janvārī protestēt, ceturtdien vairākas stundas nebija pieejams Krievijā, bet pēc tam atkal parādījās "YouTube".
Paredzams, ka prezidenta vēlēšanās, kas plānotas 18.martā, uzvarēs līdzšinējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
