Viens no vadošajiem ASV laikrakstiem "USA Today" savā redakcijas slejā pauž viedokli, ka Krievija mūsdienās atkal ir kļuvusi par "ļaunuma impēriju". Medijs savu viedokli pamato ar Kremļa agresiju pret Gruziju, Ukrainu, militāro intervenci Sīrijā un iespējamo iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās.
Redakcijas slejā "Krievija atkal ir "ļaunuma impērija"", medijs atgādina, ka 1983. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans uzrunā Floridā nodēvēja Padomju Savienību (PSRS) par "ļaunuma impēriju", brīdinot par globāliem draudiem, ko rada totalitārā valsts, un nepieciešamību tiem pretoties.
"Vēsture tagad atkārtojas. Šodienas Krievija ir bāla 1991. gadā beidzot izjukušā komunistu režīma versija. Bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš neslēpj savu sarūgtinājumu par šo sabrukumu, tiecas atgūt daļu aizgājušās slavas," teikts slejā.
"Putina stratēģija atkal padarīt Krieviju varenu ir starptautiskā haosa avots," norāda medijs, turpinot ar argumentiem, starp kuriem minēts Krievijas iebrukums Gruzijā 2008. gadā un Ukrainā 2014. gadā.
Karā Ukrainā ir gājuši bojā 10 tūkstoši cilvēku, bet Krimas pussalas okupācija un aneksija bija pirmais mēģinājums ar spēku mainīt robežas Eiropā kopš Otrā pasaules kara, papildina laikraksta redakcija.
"Krievijas armija, kas tika izvietota Sīrijā, stiprināja prezidenta Bašara al Asada režīmu un pastrādāja zvērības, bombardējot ANO konvoju un uzbrūkot slimnīcām," savu viedokli pauž "USA Today".
Medijs arī atgādina, ka ASV izlūkdienestu CIP, FIB un Nacionālās drošības aģentūras secinājumi norāda uz Putina sāktu kiberuzbrukumu un propagandas kampaņu, lai ietekmētu 2016. gadā notikušās ASV prezidenta vēlēšanas un grautu sabiedrības ticību demokrātijai.
Tāpat Krievija iesaistījusies tādās agresīvās darbībās kā ieroču pārdošanā Afganistānas kaujinieku grupējumam "Taliban" un naftas piegādes Ziemeļkorejas režīmam, turpina "USA Today".
Medijs turpina skaidrot, ka Krievija sniedz patvērumu virknei kibernoziedznieku, ka tās militārās lidmašīnas neliek mierā ASV lidaparātus Sīrijā un NATO lidmašīnas virs Baltijas jūras, savukārt krievu zemūdenes manītas aizdomīgi tuvu zemūdens komunikāciju kabeļiem, kas nodrošina 97% pasaules saziņas.
Paralēli tam visam Putins strādā pie tā, lai pavērstu šogad gaidāmo prezidenta vēlēšanu rezultātus par labu sev, atzīmē medijs.
Uz šo pieaugošo draudu fona ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas atbilde ir bijusi šizofrēniska, uzskata slejas autori. Valsts sekretārs Rekss Tilersons "New York Times" raksta, ka administrācijai "nav ilūziju" par Krieviju. Negaidīti stingrāka nostāja pausta decembrī, kad tika paziņots par plānu pārdot Ukrainai prettanku ieročus, izceļ medijs.
Taču pats Tramps ir tendēts būt pielaidīgāks pret Putinu un viņa administrācija ir rīkojusies lēni, ieviešot stingrākas sankcijas pret Krieviju, kas vasarā tika pieņemtas ar lielu balsu pārsvaru Kongresā un beidzot stāsies spēkā janvārī, atzīmēts slejā.
"Kad visi nīdēji un muļķi sapratīs, ka labas attiecības ar Krieviju ir laba lieta," Trampa nostāju, citējot viņa tvitera ierakstu 2017. gada novembrī, ilustrē "USA Today".
"Reigans 1983. gadā ļoti mudināja klausītājus "izvairīties no kārdinājuma... ignorēt faktus un vēsturi, un ļaunuma impērijas agresīvos impulsus". 35 gadus vēlāk šie vārdi atkal ir ievērības vērti," atgādina medijs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
