10 ēnā palikuši decembra notikumi, kas mainīja pasauli  (31)

Tuvajos Austrumos negaidītu uguni sakūra ASV prezidents Donalds Tramps, paziņojot, ka plāno pārcelt ASV vēstniecību Izraēlā uz Jeruzalemi. Tas ne tikai sadusmoja pēdējos gados reģionā ietekmi palielinājušo Irānu, bet arī ASV sabiedroto Turciju, kā arī virkni citu musulmaņu zemju. No ziņu virsrakstiem nenozuda arī Sīrija, kurā fokuss mainījies atpakaļ no kara pret "Daesh" uz režīma karu pret opozīciju. Tāpat nemainīgi augsta spriedze saglabājās starp Ziemeļkorejas vadošo kliķi un pārējo pasauli.

Tikmēr virkne dažādu notikumu palikuši ēnā, to reģionālā rakstura vai ģeogrāfiskā attāluma dēļ. Tomēr, ļoti iespējams, kāds no tiem jau šogad vai tuvākajos gados ietekmēs reģionu vai pat visas pasaules politiskos un ekonomiskos procesus. Piedāvāju iepazīties ar dažiem no tiem:

Jau kopš 2016. gada rudens Āfrikas rietumkrasta valstī Kamerūnā uzbangojuši nemieri. Valstī, kura reiz tapusi, apvienojot franču un angļu kolonijas, nemieri izcēlušies anglofonajā daļā, kurā politiskie aktīvisti jau izsenis cīnās par neatkarīgas Ambazonijas dibināšanu (kartē iezīmēta potenciālā Ambzonija separātistu iecerētajās robežās), nodaloties no daudzkārt lielākās frankofonās daļas. Tajā dzīvo aptuveni astoņi miljoni iedzīvotāju jeb vairāk nekā trešdaļa no visiem kamerūniešiem.

Separātistu protesti pārauga nemieros, un decembrī tika nogalināti seši Kamerūnas karavīri, kā arī vismaz tikpat protestētāju. Reaģējot uz asinsizliešanu, valsts prezidents Pauls Bija, kurš Kamerūnu vada kopš 1982. gada, pasludināja, ka ir atvērts sarunām ar anglofono sabiedrības daļu, vienlaikus piesakot karu separātistiem, ziņoja "VOA News".

Gadiem ilgi valsts angliski runājošā sabiedrības daļa jutusies atstumta, un nākamgad gaidāmo prezidenta vēlēšanu tuvums uzjundījis spriedzi, norāda "Deutsche Welle". Starptautiskie analītiķi izteikuši bažas, ka, tā kā separātisti pārstāv anglofonās sabiedrības vairākuma viedokli, kara pasludināšana pret tiem draud ar visaptverošu pilsoņkaru.

Jemenas pilsoņkarš, kurā ar vietējo iedzīvotāju asinīm faktiski notiek cīniņš starp Saūda Arābiju vienā un Irānu otrā pusē, decembrī iegāja jaunā fāzē. Irānas atbalstītie hutu šiītu kaujinieki, kuri kontrolē valsts ziemeļrietumu daļu, kā arī galvaspilsētu Sanu, nogalināja bijušo Jemenas prezidentu Ali Abdallāhu Salehu.

Abdallāhs valsti vadīja no 1978. gada līdz pat Arābu pavasarim, kad protestu rezultātā 2012. gadā bija spiests atkāpties no prezidenta krēsla, savā vietā ieceļot Abdrabuhu Mansuru Hadi. Pēc dažiem gadiem Salehs daudzus pārsteidza atgriežoties Jemenas politiskajā arēnā jau kā paša reiz apkaroto hutu nemiernieku lielākais sabiedrotais.

Tomēr decembra sākumā huti bijušo Jemenas līderi noslepkavoja par nodevību. Nemiernieku pārstāvji paziņoja, ka pārtvēruši kodētas ziņas starp Salehu, Saūda Arābiju, Krieviju, Jordāniju un citām valstīm. Nodevības dēļ alianse starp bijušo prezidentu un hutiem sabruka, un Sanā 2. decembrī uzplaiksnīja kaujas starp Saleha atbalstītājiem un huti kaujiniekiem. To rezultātā jau divas dienas vēlāk bijušo valsts līderi galvā ķēra snaipera lode, vēstīja "Al Jazeera"

Saleha nāve iezīmēja ne tikai viņa valdīšanas ēras beigas, bet vēl tālākā nākotnē pārcēla pilsoņkara noslēgumu. Salehs bija viens no retajiem līderiem, kas konfesiju un cilšu sašķeltajā valstī ilgus gadus spēja prasmīgi sabalansēt dažādas intereses.

Decembrī palīdzības organizācijas pārsteidza pasauli, paziņojot, ka asinsizliešana un politiskā krīze Kongo Demokrātiskajā Republikā ir ļaunāka nekā Jemenā, Irākā un pat Sīrijā, vēstīja "Al Jazeera". Īpaši satraucošu 80 miljonu cilvēku apdzīvotās valsts traģēdiju padara tieši skopā informācija par tajā notiekošās vardarbības apmēriem.

Āfrikas otra lielākā valsts no 1998. gada līdz 2003. gadam bija ieslīgusi zvērīgā pilsoņkarā, kurā bojā gāja aptuveni divi miljoni cilvēku. Lai gan Kongo pilnīgs miers un stabilitāte tā arī nekad neiestājās, patlaban jau atkal ik dienu mājas spiesti pamest simtiem cilvēku, desmiti tiek nogalināti, turklāt pārceltas vēlēšanas, pagrīdē nolīdušo militāro grupējumu atdzimšana un holēras epidēmija liecina, ka jauna haosa iestāšanās šajā zemē ir tikai laika jautājums.

Kopš augusta bēgļu gaitās valsts iekšienē devušies vismaz 1,7 miljoni cilvēku. Savukārt decembrī izskanēja, ka strauji pieaugošā bēgļu plūsma uz mierīgo kaimiņvalsti Zambiju draud izraisīt krīzi arī tajā, vēstīja "All Africa".

Viens no pēdējiem Ziemeļkorejas sabiedrotajiem ir Ķīna, kura līdzās Krievijai ar noslēgto valsti uztur ierobežotas ekonomiskās attiecības. Tieši šis apstāklis vēl jo uzmanīgāk liek novērtēt tās rīcību, Ziemeļkorejas pierobežā ceļot bēgļu nometnes.

Decembra sākumā nejauši atklātībā nonākuši Ķīnas telekompānijas dokumenti atklāja plānu piecās nometnēs Ziemeļkorejas pierobežā nodrošināt interneta pieslēgumu, ziņoja "Time", "New York Times" un virkne citu mediju. No nopludinātā dokumenta bija noprotams, ka nometnes vēl nav uzceltas, bet pagaidām ir tapuši tikai plāni tādas būvēt.

No vienas puses, ņemot vērā Ziemeļkorejas izaicinošo un neprognozējamo ārpolitiku, nebūt gataviem teorētiska konflikta izcelšanās gadījumā būtu bīstami pašai Ķīnai. No otras, ņemot vērā spekulācijas par to, ka Roberta Mugabes gāšanu Zimbabvē atbalstījuši ķīnieši, lai valstī saglabātu stabilitāti un drošību savām investīcijām, izskanējuši pieļāvumi, ka tieši Ķīna pati varētu būt visvairāk ieinteresēta režīma maiņā Ziemeļkorejā.

Lai kāds būtu ķīniešu plānu pamatojums, šis apstāklis ļauj paraudzīties uz Ziemeļkorejas bruņošanos nedaudz citādi, ņemot vērā, ka līdz šim Ķīnas politika bija vērsta uz stabilitātes saglabāšanu, neskatoties uz Ziemeļkorejā notiekošo.

Hutu un tutsi tautu asiņainais konflikts no 1993. gada līdz pat 2005. gadam prasīja ap 300 000 valsts iedzīvotāju dzīvības. Nosacītu mieru un stabilitāti iezīmēja prezidenta vēlēšanas, kurās pie varas nāca Pjērs Nkurunziza.

Viņa valdīšanas pirmsākumos ratificētā konstitūcija, kas paredzēja tikai divus prezidēšanas termiņus jau 2015. gadā tika mainīta. Nkurunziza likumsakarīgi uzvarēja trešo reizi, izsaucot plašus opozīcijas nemierus ar vairāk nekā 2000 mirušajiem.

Kopš tā laika Burundi ar iebiedēšanu panākta relatīva stabilitāte – valdības kaujinieki izvērsa etniski motivētu vardarbību, tūkstošus piespiežot bēgt uz blakus esošo Tanzāniju. Ar asiņaino izrēķināšanos panākto mieru gan varētu izjaukt decembrī ierosinātās kārtējās konstitūcijas pārmaiņas, kas esošajam prezidentam pie varas ļautu palikt līdz pat 2034. gadam.

Turklāt līdz ar šīm pārmaiņām Burundi iedzīvotājus sagaida jauns "nodoklis" – par brīvprātīgu dēvēta obligāta nodeva, kuras galvenais mērķis ir 2020. gada prezidenta vēlēšanu finansēšana, ziņo Kenijas medijs "Capital News". Prezidenta un viņu atbalstošās valdības centieni iegrābties visu iedzīvotāju naudas makos, iespējams, kļūs par detonatoru jau tā nokaitētajā mazās Āfrikas valsts politiskajā vidē.

Mjanmas armijas un budistu pūļu uzbrukumi islāmticīgajiem rohindžiem ir prasījuši daudzkārt vairāk upuru nekā vēstīts un aplēsts iepriekš, decembrī paziņoja Nobela miera prēmiju saņēmusī organizācija "Ārsti bez robežām".

Mjanma pati atzinusi, ka sadursmēs starp armiju un rohindžu nemierniekiem dzīvību zaudējuši aptuveni 400 cilvēku. Tikmēr "Ārsti bez robežām" aplēsuši, ka pirmajā mēnesī vien bojā gājuši vismaz 6700 rohindži, ziņo "Independent". Turklāt ANO jau oktobrī secināja, ka armija pret viņiem kopš augusta īsteno sistemātisku etnisko tīrīšanu.

Organizācija "Ārsti bez robežām" arī norādījusi, ka starp mirušajiem ir vairāk nekā 730 bērnu, kuri vēl nav sasnieguši pat piecu gadu vecumu. Viņi nošauti, nosisti, sadeguši dzīvi armijas aizdedzinātajās mājās vai gājuši bojā, eksplodējot pierobežā izvietotajām kājnieku mīnām.

Palīdzības organizācijas aplēses ir graujošas, un liecina, ka Mjanmā dažu mēnešu laikā varētu būt gājuši bojā vairāk nekā, piemēram, pēdējā gada laikā aktīvajā karā Somālijā. Lai gan Mjanma pērn pēc starptautiskā spiediena piekrita uzņemt bēgļu gaitās devušos rohindžus, krīzes atrisinājums pagaidām nav redzams. Turklāt vēl nav zināms arī galējais etniskās tīrīšanas upuru skaits.

Dienvidāfrikā dzimušā ASV uzņēmēja un vizionāra Īlona Maska izsapņotā ideja par vairākkārt izmantojamu raķeti decembrī beidzot realizējās veiksmīgā starptautiskas nozīmes misijā. "SpaceX" raķete "Falcon 9", kura jau bija izmantota iepriekš, uz Starptautisko kosmosa staciju NASA misijā nosūtīja jau reiz izmantotu moduli "Dragon". Kas tāds kosmosa izpētes vēsturē notiek pirmo reizi, ziņo portāls "Tech Crunch".

Šis tehnoloģiskais un vēsturiskais panākums nozīmē, ka nākotnē kosmosa misijas un, iespējams, ceļošana kļūs ievērojami lētākas. Masks pats šo sasniegumu salīdzina ar lidmašīnu, kuru vairs nav jāizgatavo speciāli katram reisam atsevišķi.

Ekonomiski spēcīgākā melnā kontinenta* valsts Dienvidāfrikas Republika pēdējos gados ieslīgusi korupcijas skandālos, kuros dominē prezidenta Džeikoba Zumas vārds. Izskanējušas pat bažas, ka apdraudēta valsts demokrātiskā sistēma.

Tomēr demokrātijas nāve DĀR varētu būt izsludināta pāragri. Vadošais politiskais spēks "African National Congress" (ANC), kas reiz simbolizēja brīvību un kļuva par Nelsona Mandelas platformu cīņā pret aparteīdu, ar Zumas bijušo, bet joprojām ļoti tuvo sievu Nkosazanu Dlamini-Zumu ANC prezidenta amatā bija kļuvis par "savējo" dīķi. Tomēr decembrī notika negaidīta politiskā spēka līderu maiņa, tajā pie varas nākot bijušajām Mandelas līdzgaitniekam Sirilam Ramaposam (attēlā).

Ramaposas kļūšana par ANC līderi palielina viņa iespējas kļūt par nākamo prezidentu, bet tas varētu nozīmēt pozitīvas pārmaiņas valstī kopumā. Atšķirība no Zumas, viņam ir ciešas saiknes ar arodbiedrībām, uzņēmējiem, aparteīda laika aktīvistiem un valsts baltādaino kopienu. Tiesa, DĀR mediju attieksme ir neviennozīmīga. Kamēr "Business Tech" viņu dēvē par sen nepieciešamo dzirksteli, "IOL" norāda, ka viņš ir pārāk vājš, bet korupcija pārāk ielaista.

*Āfriku izsenis dēvē par melno kontinentu, jo tas ilgstoši bija maz izpētīts jeb "melns".

Āfrikas vecākajā neatkarīgajā valstī Etiopijā ar vairāk nekā 100 miljoniem iedzīvotāju dienaskārtībā atgriezušies etniski motivēti konflikti. Iepriekšējie pirms dažiem gadiem prasīja aptuveni 1000 dzīvības, un spriedze sabiedrībā kopš tā laika tā arī nav pazudusi.

Decembrī nekārtībās starp oromu tautas pārstāvjiem un Somālijas bēgļiem vismaz 60 cilvēki zaudēja dzīvības, bet vairāki desmiti tūkstošu savas mājas bija spiesti pamest. Lai gan upuru skaits, ņemot vērā valsts izmēru gan ģeogrāfiski, gan iedzīvotāju skaita ziņā vērtējams kā neliels, tas atjaunojis bažas par multietniskās Etiopijas sadalīšanos. Savukārt miermīlīga šķelšanās ar ieročiem bagātajā un etnisku konfliktu nokaitētajā reģionā ir neiespējama.

Valstī jau ilgstoši aug lielāko etnisko grupu – oromu un amhari – neapmierinātība ar tigraju mazākuma valdīšanu. Oromi un amhari veido vairāk nekā 60% no valsts iedzīvotājiem, kamēr tigraju īpatsvars ir vien aptuveni 6%.

Turklāt pēdējos gados augusi jau minētā oromu vardarbība pret Somālijas bēgļiem, kuru vietējās tiesībsargājošās institūcijas bieži izvēlas neredzam vai pat veicina. Savukārt tas var veicināt plašāku etnisku konfliktu uzliesmošanu, bet institūciju nespēks var novest pie nestabilitātes un pat pilsoņkara.

Decembra noslēgumā ASV prezidents Donalds Tramps panāca vienu no savām retajām uzvarām. Pēc tam, kad izgāzās viņa plāns sagraut veselības apdrošināšanas sistēmu (sauktu par "Obamacare"), atrast naudu sienai uz Meksikas robežas un skaļākie rīkojumi tika apstrīdēti tiesās, republikāņiem tomēr izdevās panākt vērienīgāko nodokļu politikas pārskatīšanu pēdējo 30 gadu laikā.

Neiedziļinoties iekšpolitikas niansēs, kas pavadīja šo procesu, pamatā jaunās pārmaiņas nozīmē ievērojamu uzņēmuma nodokļu samazinājumu un nodokļu atvieglojumus privātpersonām visos ienākumu līmeņos, kam pēc republikāņu domām jāveicina ASV ekonomiskā izaugsme. Izskanējis, ka izmaiņas palielinās ASV deficītu par triljonu ASV dolāru desmit gadu laikā, bet, tā kā nav zināms, kādu tieši labumu tās dos izaugsmei, izmaiņu nestie zaudējumi vai ieguvumi pagaidām ir tikai spekulācija.

Tomēr, tā kā jaunā nodokļu politika pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus, Eiropa jau brīdinājusi ASV, ka to apstrīdēs, ziņo "Deutsche Welle". Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības un ASV nominālais iekšzemes kopprodukts veido 40 līdz 50% no globālā IKP, šis strīds varētu prasīt gadus.