Vilarikas vulkāns Čīlē - 3
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Indonēzijas Bali salā izvirdušais Aguna vulkāns pērn novembrī krietni izjauca daudzu atpūtnieku plānus, liekot pārcelt vai atcelt lidojumus uz tūristu iecienīto salu. Vulkāna draudi indonēziešiem nav nekas jauns – no 139 aktīviem vulkāniem zinātnieki un valsts drošības dienesti īpaši piesardzīgi vēro 18, ap kuriem novērota augsta seismiskā aktivitāte, izmaiņas zemes reljefā vai gāzu noplūde. Turklāt globāli šādas parādības tiek novērotas gandrīz katru nedēļu, taču ir vairāki vulkāni, kuri zinātniekus satrauc vairāk nekā citi.

Lielākā seismiskā aktivitāte pasaulē fiksēta tā dēvētajā Klusā okeāna Uguns gredzenā, kur tiekas vairākas tektoniskās plātnes. Citas plātņu aktīvās saskarsmes vietas atrodas iekšzemē. Patlaban lielākā vulkānu aktivitāte ietver gan mierīgu lavas izplūšanu, gan vidēja izmēra eksplozijas, kuras gan ir niecīgas, salīdzinot ar lielākajām, kuras spējušas iznīcināt pat vietējas komūnas vai pat visas zemeslodes klimatu.

Tikmēr fiksētās vēstures lielākais vulkāna izvirdums notika Indonēzijas Tamboras kalnā 1895. gadā, un lieli izvirdumi ir ārkārtīgi reti. Tomēr vulkānu radīts apdraudējums ir aktuāls – aptuveni 29 miljoni cilvēku dzīvo 10 kilometru attālumā ap aktīviem vulkāniem, bet ap 800 miljoniem dzīvo 100 kilometru attālumā. Vairums jeb ap 90% no viņiem dzīvo Filipīnās, Japānā, Meksikā un Etiopijā. Tāpat augsts risks ir visu to nelielo salu iedzīvotājiem, kuras pašas reiz radušās vulkānu eksplozijas rezultātā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!