Francijā pērn patvērumu lūguši 100 000 migranti  (17)

Lielākā daļa no lūgumu iesniedzējiem bijuši albāņi, lai gan Francija uzskata Albāniju par drošu valsti.

"Tas apstiprina, ka Francija ir viena no valstīm, kas Eiropā saņem visvairāk lūgumu pēc patvēruma," ziņu aģentūrai AFP norādīja "Ofpra" vadītājs Paskāls Briss, nodēvējot šo līmeni par vēsturisku. Vienlaikus viņš norādīja, ka tas ir uz pusi mazāk nekā Vācijā.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona valdība nākammēnes plāno nākt klajā ar likumprojektu, kas regulētu imigrāciju, taču Makrona pārstāvētā centriskā partija "Republique En Marche" ("Uz priekšu, Republika!") ir sašķelta šajā jautājumā.

Makrons un Francijas premjerministrs Eduārs Filips solījuši paātrināt patvēruma lūgumu izskatīšanas procesu un uzlabot apstākļus tiem migrantiem, kuriem izdosies saņemt patvērumu.

Taču viņi arī solījuši daudz stingrāku nostāju pret ekonomiskajiem migrantiem, kas nozīmētu lielāku skaitu deportēto cilvēku un ciešāku kontroli pār iebraucējiem.

Makrons savā Jaunā gada uzrunā brīdināja, ka Francija nevar uzņemt visus, bet solīja īstenot tādu imigrācijas politiku, kurā līdzsvarots humānisms un efektivitāte.

Visvairāk lūgumu pēc patvēruma Francijā 2017. gadā iesnieguši albāņi - gandrīz 7600 pieaugušie. Gandrīz visi no viņiem tiks deportēti, jo Albānija tiek uzskatīta par drošu valsti.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn albāņu lūgumu skaits pieaudzis par 66%, ko Briss skaidroja ar ekonomisko migrāciju. Šis jautājums satrauc varasiestādes gan Francijā, gan Albānijā.

Otrajā vietā pēc patvēruma lūguma skaita ierindojas afgāņi, no kuriem saņemti gandrīz 6000 lūgumi. Tālāk skaita ziņā seko Haiti, Gajānas un Sudānas pilsoņi.

Savukārt patvēruma lūgumu skaits no sīriešiem samazinājies par 10%, nedaudz pārsniedzot 3000. Viņiem gandrīz visiem tika piešķirts patvērums.

Strauji pieaudzis patvēruma lūgumu skaits no Rietumāfrikas, tostarp Kotdivuāras un Kongo Demokrātiskās Republikas. Briss sacīja, ka šie iebraucēji pieder pie jaunā migrantu viļņa, kas plūst no Lībijas uz Eiropu.