ASV prezidenta Donalda Trampa Nacionālās drošības padomes loceklis pērnā gada februārī izteicis ideju samazināt Savienoto Valstu spēkus Eiropā un tos pilnībā izvest no Baltijas valstīm, tādā veidā izrādot labas gribas žestu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ziņo ASV portāls "The Daily Beast".
Divas bijušās administrācijas amatpersonas atklājušas, ka Nacionālās drošības padomes amatpersona Kevins Haringtons Trampa administrācijas sākumposmā rosināja no Austrumeiropas atvilkt daļu ASV spēku.
Lai arī šī ideja netika pieņemta, tas ir pirmais zināmais gadījums, kad augsta ranga Trampa padomnieks rosinājis pārvietot ASV bruņotos spēkus, lai izdabātu Putinam. Haringtona kolēģim tas šķita kā mēģinājums atlīdzināt Krievijas veiktās "investīcijas" Trampa kampaņā Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu laikā.
Haringtons 2017. februārī izteica domu atvilkt ASV spēkus, kas atrodas tuvu Krievijas robežām, un šie plāni ietilpa stratēģijas projektā, kā mērķis bija "mainīt mūsu intereses kontekstā ar jaunām attiecībām ar Krieviju", bijusī administrācijas amatpersona pavēstīja "The Daily Beast".
Haringtons ir augsta ranga amatpersona Nacionālās drošības padomes stratēģiskās plānošanas jautājumos. Viņam nav nekādas pieredzēs militārajos jautājumos, un pirms nonākšanas Baltajā namā viņam nav bijusi arī nozīmīga pieredze valdības darbā.
Tomēr viņš bija cieši saistīts ar Trampa sabiedroto miljardieri Pīteru Tīlu, ieņemot riska ieguldījumu fonda "Thiel Macro" izpilddirektora amatu.
Trampa pirmais padomnieks nacionālās drošības jautājumos atvaļinātais ģenerālleitnants Maikls Flinns februāra sākumā pieteica "talantīgu grupu", kas ir gatava likt "galdā jaunas idejas". Šo Nacionālās drošības padomes amatpersonu vidū bija arī Haringtons.
Haringtona ideju vidū bija arī uzskats, ka ekonomiskās sankcijas, īpaši Krievijai noteiktās, rada kaitējumu Savienotajām Valstīm. Savas darbības sākumposmā viņš sagatavoja dokumentu Flinnam, izklāstot šīs idejas visaptverošas stratēģijas formā un piedāvājot tādus žestus Krievijas virzienā, par kādiem līdz šim nav ziņots.
Haringtons bija skeptisks par Savienoto Valstu interesēm Baltijas valstīs un skaļi šaubījās par šo valstu nozīmi ASV un Krievijas attiecību kontekstā. Haringtona bijušais kolēģis "The Daily Beast" pastāstīja, ka Haringtons esot interesējies par iespējām atvilkt ASV spēkus no Baltijas valstīm.
Haringtons uzskatīja, ka šāds žests Trampa administrācijas sākumposmā ļaus noskaidrot, vai tās vēlmei uzlabot attiecības ar Krieviju tiks atbildēts ar to pašu. Šīs idejas tika iekļautas stratēģijas dokumentā, kurā Krievija netika pieminēta kā sāncensis vai pretinieks, norādīja avots.
Haringtona kolēģis to uzskatīja par bīstami naivu ideju. Daudz ticamāk, ka Kremlis vienpusēju ASV spēku samazinājumu Austrumeiropā uzskatītu par zaļo gaismu no Vašingtonas turpmāku provokāciju veikšanai Ukrainā, Sīrijā un citviet. Turklāt ASV sabiedrotie Eiropā jau tā bija satraukti par Trampa noslieci Eiropas aizsardzību uzlūkot kā reketu. Administrācijas atkāpšanās no Eiropas raisītu bailes kontinentā, īpaši Baltijas valstīs, ka Vašingtona pamet savus sabiedrotos agresīvas Krievijas priekšā.
"Es jutu, ka mēs kaut ko atdodam, un man nebija skaidrs, ko mēs saņemam pretī," norādīja bijusī administrācijas amatpersona.
Cita bijusī Trampa administrācijas amatpersona atklāja "The Daily Beast", ka Haringtons šo ideju aizrautīgi pārspriedis ar vairākām augsta ranga amatpersonām, tostarp bijušo Trampa galveno stratēģi Stīvu Banonu. Avots norādīja, ka Haringtona priekšlikums lielākoties tika pieklājīgi ignorēts pat haotiskajā Trampa administrācijas sākumposmā.
"Es [personīgi] to nenodevu prezidentam, jo Baltais nams ir kuģis ar vislielāko iespējamo sūci, un jūs spējat iedomāties, kā tas būtu izskatījies," uzsvēra bijusī amatpersona. Avots nevarēja teikt, vai kāds cits šo priekšlikumu ir iesniedzis Trampam.
Amatpersona, kas pastāstīja par Haringtona plānu, pauda šaubas, ka Nacionālās drošības padomē būtu kaut viens cilvēks, kas ASV spēkus un sabiedrotos Eiropā uzskatītu par šaha figūriņām plašākā spēlē ar Kremli. Bijusī amatpersona šādas idejas skaidroja ar ģeopolitiskās pieredzes trūkumu un vēlmi pēc politiska revizionisma, kas raksturoja vairākas Flinna vadītās Nacionālās drošības padomes amatpersonas.
Tā nebija vienīgā Haringtona ideja par vienpusējiem žestiem Krievijas virzienā. Martā viņš rosināja atcelt sankcijas, kuras ASV bija piemērojušas Krievijas naftai. "Ja šīs sankcijas kaitē mūsu ekonomikai, neizdarot nekādu spiedienu uz Krieviju, kāda no tām jēga?" Haringtona domu gājienu skaidroja "The Daily Beast" avots.
Haringtons tomēr februārī publiski noliedza, ka administrācija plāno atcelt Krievijai noteiktās sankcijas.
"Ir gudri skatīties uz lietām no jaunas perspektīvas, jo šī ir jauna administrācija, bet tas nenozīmē, ka vajadzētu atteikties no lietām, ja nekur nav pamanāmi uzlabojumi," viņš paziņoja.
ASV laikraksts "The Washington Post" decembrī vēstīja, ka Haringtons ciešas attiecības ar Krieviju uzskata par "būtiskām, lai izdzīvotu enerģētikas apokalipsē". Šo tematu Haringtons esot "apspriedis bieži un attēlojis kā neizbēgamu", vēstīja laikraksts, atsaucoties uz viņa kolēģu teikto.
Haringtons joprojām ir Trampa Nacionālās drošības padomes loceklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
