Eiropas Savienība (ES) trešdien ierosināja ar nodokli aplikt plastmasas iepakojumu, šādi vēršoties pret piesārņošanu, kā arī cenšoties aizlāpīt aptuveni 13 miljardus eiro lielo robu, kas "Breksita" dēļ pēc 2020. gada radīsies ES budžetā.
Debatēs tiks izskatīts jautājums par to, vai ar nodokli aplikt ražotājus vai patērētājus, vai noteikt izņēmumus, piemēram, gadījumiem, kad ar šādu iepakojumu tiek garantēta drošība tādiem produktiem kā piens, sacīja ES budžeta komisārs Ginters Etingers.
"Mēs ierosināsim iespēju ieviest nodokli plastmasai, lai stimulētu plastmasas iepakojuma izmantošanas samazināšanu," skaidroja komisārs.
Etingers vēl pirmdien sacīja, ka "Breksita" rezultātā ES budžetā radīsies 12-13 miljardus eiro liels robs, kā arī pauda atbalstu Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera aicinājumam par lielākas Eiropas iekšzemes kopprodukta (IKP) daļas novirzīšanu ES.
Ja 2014.-2020. gada budžetā šie maksājumi ir 1% no IKP, nākamajā budžetā tie varētu būt 1,1% no IKP, viņš ierosināja.
Trešdien pārskatot datus, Etingers sacīja, ka budžeta robs varētu būt 14 miljardi eiro un ierosināja, ka maksājumi varētu tikt palielināti līdz 1,1-1,2% no IKP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
