Vācijas koalīcijas veidošanā iesaistītās partijas pēc vairāk nekā 24 stundas ilgām sarunām panākušas izrāvienu jaunas "Lielās koalīcijas" izveidē, ziņo avoti.
Kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU), tās Bavārijas sabiedroto - Kristīgi sociālās savienības (CSU) - un centriski kreiso sociāldemokrātu (SPD) partiju un parlamenta frakciju vadītāji tā dēvētajās zondēšanas sarunās panākuši principiālu vienošanos sākt oficiālas koalīcijas sarunas, kurām pēc dažiem mēnešiem varētu sekot valdības izveide.
Sarunās Merkele, CSU līderis Horsts Zēhofers un SPD līderis Martins Šulcs un viņu delegācijas izstrādājuši 28 lappušu dokumentu, kas kļūs par pamatu gaidāmajām oficiālajām sarunām. Dokumentā izklāstīti partiju kompromisi plašā jautājumu lokā, ieskaitot nodokļus, imigrāciju un veselības aprūpi, un solīts izveidot stabilu un efektīvu valdību.
Kā teikts dokumentā, kas nonācis aģentūras AFP rīcībā, Vācija uzņemamo patvēruma meklētāju skaitu ierobežos līdz aptuveni 200 000 gadā. "Mēs nosakām, ka jauno iebraucēju skaitam (..) gadā nevajadzētu pārsniegt 180 000 līdz 220 000 robežu," norādīts dokumentā. Konservatīvais bloks CDU/CSU un SPD arī vienojušies līdz 1000 mēnesī ierobežot atļaujas bēgļiem apvienot ģimenes.
Tāpat partijas valdības izveidošanas gadījumā sola stiprināt eirozonu. "Mēs vēlamies (..) ciešā sadarbībā ar Franciju būtiski stiprināt un reformēt eirozonu, lai eiro varētu labāk izturēt globālās krīzes," teikts dokumentā.
Dokuments arī liecina, ka SPD nav izdevies nodrošināt savu priekšvēlēšanu solījumu palielināt nodokļus bagātajiem. Pēc amatpersonu teiktā, dokuments neparedz nekādu nodokļu paaugstināšanu.
Tiek prognozēts, ka partiju sarunas par koalīcijas līgumu ilgs līdz aprīlim. Tomēr SPD 21. janvārī paredzēta konference, kurā jāapstiprina sarunas par Merkeles vadītas "Lielās koalīcijas" atjaunošanu, un teorētiski sarunas var tikt noraidītas.