Nedēļa pasaulē: Kanāda pret ASV, Horvātija pret Slovēniju un Netanjahu dēla citāts  (5)

Tikmēr virkne notikumu bijuši pārāk reģionāli vai tikai nupat klusām sākušies, lai starptautisko vidi saviļņotu jau rīt. Iepazīstinām ar pieciem no tiem:

Trešdien Kanāda vērsās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, apsūdzot ASV vairāku organizācijas noteikumu pārkāpšanā vairāku desmitu gadu garumā, ziņoja BBC. Kanādas solis ir bezprecedenta gadījums, jo līdz šim ASV bija galvenā un gandrīz vienīgā valsts, kas regulāri rūpīgi izmeklējusi, lai tās tirgū nenonāk citu valstu subsidēti produkti un pakalpojumi.

Arī šoreiz ASV vērsusies pret Kanādu, taču Otava nolēmusi atbildēt, tādējādi signalizējot, ka tai nav pieņemams ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājums atsaukt abu valstu, kā arī Meksikas savstarpējās tirdzniecības līgumu jeb NAFTA, kas ir spēkā jau no 1994. gada. Kanādieši ir sašutuši par Trampa mēģinājumu stiprināt pašmāju ekonomiku uz kaimiņvalsts rēķina.

Ņemot vērā, ka arī Eiropa gatavojoties tirdzniecības karam ar Ameriku, Trampa politika var viegli pavērsties pret pašām ASV.

Agrākās Francijas kolonijas Senegālas Kasamansas province jau vairākus gadu desmitus bijusi pazīstama ar separātistu un valdības cīņām. Kaujinieki laiku pa laikam uzbrūk drošības spēkiem, un valdība atbild ar pretuzbrukumu. Vairāk nekā 30 gadu laikā līdz 2014. gadam, kad iestājās relatīvs miers, šajā duelī bojā gāja vairāk nekā 5000 cilvēki.

Tomēr pagājušajā nedēļas nogalē valsts piedzīvoja slaktiņu, kas šokēja sabiedrību. Kopumā tika atrasti 13 nelegālajā mežizstrādē strādājošu vīriešu un pusaudžu līķi, bet diviem izdevies izbēgt. Daļa bija nošauti, daļai nogrieztas galvas, bet kāds pat sadedzināts dzīvs. Vairāk par pašām nežēlīgajām slepkavībām, sabiedrību satrauca paziņojums, ka separātistu grupējums, kas izskanēja kā pirmais aizdomās turamais, pauda slepkavību nosodījumu, liekot meklēt citu notikušā motivāciju.

Tā tika atrasta noslepkavoto vīru nodarbē. Lai gan nelegālajā mežistrādē un kokmateriālu transportēšanā iesaistīta salīdzinoši liela reģiona iedzīvotāju daļa, tomēr nozare vēl nekad nebija pieredzējusi šāda tipa vardarbību. Slaktiņa apmēri un brutalitāte radījusi paniku, netieši parādot, ka kokmateriālu biznesmeņu konkurence valstī sasniegusi ko līdzīgu Meksikas narkokarteļu kariem. Senegāla uz reģionu nosūtījusi armijas vienības, raksta Francijā bāzētais portāls "News24".

Pagājušajā trešdienā Starpamerikāņu Cilvēktiesību tiesa, kas ir galvenā cilvēktiesību institūcija Dievidamerikas un Ziemeļamerikas zemēs, viendzimuma laulības atzina par leģitīmām. Tiesas lēmums noslēdzis pirms diviem gadiem tiesā iesniegtu prasību pret Kostariku.

Tas nozīmē, ka vairumā Latīņamerikas zemju tuvākajā laikā jāpielāgo sava likumdošana atbilstoši tam. Arī ASV ir atzinušas tiesu par leģitīmu Amerikas cilvēktiesību konvencijas daļu, bet pašas to nav ratificējušas, kamēr gandrīz visa Latīņamerika ir. Kopumā 19 valstis piekritušas tiesas lēmumus atzīt par saistošiem vai to darīt daļēji – dažas piekritušas pieņemt par saistošiem atsevišķus spriedumus. Konkrētais tiesas spriedums de facto esot saistošs 16 valstīm, atzīmē BBC.

Tiesa, Kolumbijā, Argentīnā, Urugvajā, Brazīlijā un daļā Meksikas jau šobrīd viendzimumu laulības ir atzītas par likumīgām, bet Čīlē šobrīd šis jautājums tiek izskatīts parlamentā. Tikmēr sešas valstis, kas ratificējušas konvenciju, viendzimuma attiecības līdz šim neatzīst nekādā formā, un tām būs vai nu jāpakļaujas tās spriedumam vai tiesa jāpamet.

Izraēlas premjerministra Bendžamina Netanjahu pēdējie daži valdīšanas gadi līdzās politiskajiem saspīlējumiem pagājuši cīnoties ar apsūdzībām korupcijā. Nupat eļļu ugunij pielējusi paša dēla Jaira neuzmanība, kas jau nodēvēta par "stripergeitu".

Valsts televīzija pagājušajā nedēļā pārraidīja nopludinātu videoierakstu, kurā premjera atvase 2015. gadā striptīzklubā savam draugam, gāzes magnāta Kobi Maimona dēlam saka: "Mans tēvs tavam tēvam nozīmējis 20 miljardus dolāru." Kontekstu šim citātam atklāj nesenā vēsture, kad pirms dažiem gadiem Netanjahu parlamentā lobēja vērienīgu līdzekļu piešķiršanu Maimona pārvaldītajiem gāzes laukiem, norāda "Heeretz". Turklāt jaunums sabiedrībai ir arī fakts, ka Netanjahu ģimene personīgi ir tuva Maimonu ģimenei.

Gan Slovēnija, gan Horvātija jau vairākus gadus ir pilntiesīgas ES un NATO dalībvalstis. Tomēr par spīti to tradicionāli miermīlīgajai dabai joprojām līdz galam neatrisinātajā savstarpējā robežkonfliktā pagājušajā nedēļā piedzīvota asa konfrontācija, raksta "EU Observer".

Abas valstis pretendē uz vienu aptuveni pusotru kilometru garu atpūtnieku iemīļotās Adrijas jūras piekrastes joslu, taču valstu politiķu patiesais strīdus objekts ir ekonomiskā piekrastes zona, kuras robežas joprojām nav skaidri iezīmētas. Tā vismaz uzskata Horvātija, kura nepiekrīt arbitrāžas tiesas lēmumam par labu Slovēnijai.

Lai gan savulaik Horvātija pati piekrita tiesas procesam, lai 2013. gadā tiktu uzņemta Eiropas Savienībā, pēc negatīva tiesas lēmuma saņemšanas vairāki politiķi paziņojuši, ka paši anektēs Slovēnijas ūdeņus. Turklāt pagājušonedēļ vairākas horvātu zvejas laivas pat demonstratīvi šķērsoja ekonomisko ūdeņu robežas.

Pagaidām nav skaidrs, kā bijušās Dienvidslāvijas valstu starpā varētu noslēgties nacionāli nokaitētā jautājuma atrisināšana.